istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno
IMG_0404

Turaidā pilnsapulcē tiekas Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība


Zvaigznes dienas noskaņās 11. janvāra pēcpusdienā Turaidā gadskārtējā pilnsapulcē tikās Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība. Pateicības pasākumā ar lielu sirsnību Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne izteica pateicību par atbalstu un sadarbību 2014. gadā, izceļot ikviena Atbalsta biedrības biedra veikumu – gan palīdzību juridisko jautājumu risināšanā, gan Latvijas Pasta izdotās pastmarkas „Turaidas pils 800” organizēšanu, gan dalību gadskārtu ieražu svētku vadīšanā, gan muzejrezervāta darbības un aktivitāšu popularizēšanu masu medijos un sociālajos tīklos, novērtējot arī  labos vārdus, atzinību un uzmundrinājumu  ikdienas muzeja darbībā, gan biedrības biedru dalību svētkos.

Par tradīciju kļuvis Zvaigznes dienas Pateicības pasākums, kurā Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība atskatās uz paveikto iepriekšējā gadā, kaļ plānus jaunajam gadam un iepazīstas ar paveikto muzejrezervātā. Šajā tikšanās reizē muzejrezervāta darbinieki gūst jaunas idejas, kuras pauž biedrībā esošie dažādu nozaru pārstāvji, atvērtās sarunās diskutē par muzejrezervāta paveikto un tālāko darbību, kā arī apspriež idejas kopīgiem projektiem. Arī šajā gadā, kas kultūras dzīvē ritēs Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas zīmē, Atbalsta biedrība ne tikai sniegs atbalstu dažādu jautājumu risināšanā, bet arī piedalīsies akcijas „Muzeju nakts 2015” aktivitātēs un kā voluntieri pauduši vēlmi darboties arī citos svētkos un muzejrezervāta rīkotajos pasākumos, kas saistīti ar Latvijas Valsts 100gades tuvošanos. Pasākuma ietvaros visus ar brīnišķību, mīļuma piesātinātu koncertu “Ziemas noskaņas” priecēja operdziedātāja Evita Zālīte un mūziķe Ilze Grunte, kā arī jauniem darbiem iedvesmoja kopīgās sarunas un vienotā vēlēšanās dot savu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.

Turaidas muzejrezervāta Atbalsta Biedrības valdes priekšsēdētājas
Ilzes Krastiņas uzruna
biedru pilnsapulcē
Zvaigznes dienas Pateicības pasākumā
2015. gada 11. janvārī

Cienījamās dāmas un godātie kungi!  Biedrības biedri un klātesošie!

Nu jau 12-to gadu mēs silti tiekam uzņemti Turaidas muzejrezervāta telpās, lai atskatītos uz paveikto un veicamo, lai novēlētu viens otram Laimīgu Jauno 2015. gadu!

Mēs gadu no gada novēlam viens otram Laimīgu Jauno gadu. Šajā Vecgadā es sāku prātot, kas ir Laime? Kas dara tevi laimīgu? Mēs visi pastāvīgi meklējam Laimi. Dažreiz šķiet, ka itin droši esam tai uz pēdām, bet Laime iet pati savus ceļus. Mēs nevaram to radīt vai nopelnīt, kaut gan dzejnieks Alfrēds Krūklis kādā dzejā ir teicis, ka Laime tāpat kā maize ir jānopelna. Mēs nevaram to pārspēt viltībā un nekad nevaram to noturēt. Laime ir te un tur, tā ir maza un liela, tā ir nemanāma un varena un ne reti tā nāk pilnīgi pārsteidzoši. Mēs varam Laimes sajūtu piedzīvot arvien no jauna un ļauties, lai tā mūs bagātīgi apdāvina.

Jautājums ir – vai esam gatavi atrast Laimi tur, kur tā mūs gaida? Katru no mums tā gaida citā vietā un citā laikā.  Lai jums un mums visiem veicas to piedzīvot 2015. gadā!

Turaidas  muzejrezervāta Atbalsta biedrība ir lepna, ka  mūsu ilggadējā biedra Ilgoņa Šteinberga ideja šogad ir realizējusies dzīvē un 2014. gadā ir tapusi pastmarka, kas veltīta  800 –tajā  dzimšanas dienā mūsu latviešu kultūras pērlei  un Latvijas simbolam  – Turaidas pilij.  Tas noticis ar Latvijas Pasta un Kultūras ministrijas atbalstu mākslinieka Gunta Grīvas izcilā izpildījumā. Marka vizuāli ir ļoti skaista! Pastmarka tika svinīgi atklāta Kultūras ministrijā 2014. gada 11. jūlijā.

Mēs bieži neiedomājamies, ka arī nieka pastmarka var nest Latvijas kultūras pērles leģendu pasaulē. Man pastmarkas asociējas ar pasta balodi, kurš apceļo visu pasauli ar savam vēstīm. Žēl, ka vēstuļu rakstīšana vairs nav modē. E-pastiem nav vajadzīgas pastmarkas un to lietošanas nepieciešamība laikmetīgajā interneta pasaulē izzūd, tāpat kā pazuduši pasta balodīši…

Turaidas pils pastmarka ir tik skaista, ka tās dēļ šogad es uzrakstīju daudz vairāk apsveikumus saviem draugiem Ziemassvētkos un vēstulē sniedzu informāciju par Turaidas pils pagājušajā gadā nosvinēto 800gadu jubileju, kuras svētku dienā piedalījās arī arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs ar uzrunu par garīgumu un garīgo vērtību saglabāšanas svarīgumu. Skaists bija arī koncerts un viss Pateicības pasākums sabiedrībai, kuras ietvaros lielās jubilejas reizē Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība muzeja krātuvei pasniedza Latvijas Monētu nama izdoto medaļu „Sigulda” no sērijas „Latvijas pērles”, kuras aversā visā savā krāšņumā redzams Turaidas pils attēls.

Savā 800 gadus garajā pastāvēšanas laikā Turaidas pils no 1214. gada līdz mūsu dienām ir pārdzīvojusi izaugsmi, sagrāvi un atdzimšanu.

Kā vēsta Livonijas Indriķa hronika, Turaidas pili 1214. gadā sāka celt pēc tam, kad bīskaps Alberts, gribēdams „atsijāt nezāles no kviešiem un izdeldēt zemē radušos ļaunumu, /jādomā pagānismu /”, sasauca krustnešus, kā arī rīdziniekus un līvus, kas bija viņam uzticīgi, un devās uz Turaidu, lai pārņemtu līvu valdnieka Kaupo zemes. Līdz ar to Turaidas valstiskais veidojums bija pakļauts krusta karotājiem.

Turaidas pils ir kā robežstabs starp diviem tautas vēstures laikposmiem: senākā, kad zemes iemītnieki brīvi veidoja savu dzīvi, kultūru, attiecības ar apkārtējo pasauli un jaunākā, kad mūsu zemi un tautu pakļāva citādām cilvēku savstarpējām attiecībām, citai kultūras situācijai. Turaidas mūra pils ir kā jaunākā posma simbols.

Vēsturiski ar vārdu „Turaida” tika apzīmēti ciems, pils novads, muiža, apriņķis, pagasts, draudze. Turaidas nosaukums cēlies no līvu valodas un poētiski tulkojams kā „Dieva dārzs”.

Par dzīvi Turaidā stāsta arheoloģiskie izrakumi. Pētnieki atklājuši, ka jau 14.-15. gadsimtā pilskalns piedzīvojis ievērojamu nobrukumu.  Arī 2002. gada pavasarī pilskalna rietumu nogāzē izveidojās divi lieli noslīdējumi. Kā saka godātais mācītājs Juris Rubenis , latviešu  sabiedrībai, tās  inteliģencei, tas bija „ kritiens uz augšu”, jo mēs sākām nopietni apzināties kultūras mantojuma saglabāšanas nepieciešamību, tādēļ steidzamā kārtā nodibinājām  nevalstisku  fondu, Atbalsta biedrību muzejam , parādot , ka sabiedrībai nav vienalga , kas notiek ar mūsu kultūras pērlēm. Mobilizējām visus spēkus un zināšanas, lai izzinātu nogruvuma iemeslus un atrastu speciālistus nogruvuma apturēšanai un likvidēšanai. Kopā ar muzeja darbiniekiem mums tas izdevās.

Tā mūsu Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība turpina palīdzēt muzejam tikt galā ar citādiem, ne dabas izraisītiem, bet cilvēku izraisītiem šķēršļiem.  Kāda austrumu gudrība saka: „Trīs lietas, kas nekad neatgriežas: laiks, vārdi un iespēja”.  Nepalaidīsim garām iespēju rūpēties par kultūras mantojumu mums atvēlētajā laikā! Manuprāt, tā nav sliktāka labdarība, kā saziedot slimajiem bērniņiem operācijām naudu, kas tik ļoti nepieciešama.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Pieminekļu valde Turaidas pilsdrupas 1925. gadā iekļauj valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. 1936. gadā notiek Galvenā torņa konservācija, ierīkojot torņa augšpusē skatu platformu.

1953. gadā arhitekta Kārļa Vikmaņa vadībā tiek uzsākts darbs pie pils Galvenā torņa atjaunošanas projekta. 1957. gadā pēc Gunāra Zirņa projekta sāk restaurēt pils rietumu korpusu, kurā 1961. gadā atklāj pirmās muzeja ekspozīcijas. Vērienīga pils arheoloģiskā izpēte tiek uzsākta 1976. gadā arheologa Jāņa Graudoņa  vadībā. Nozīmīgākie darbi Turaidas vēsturiskajā centrā pēdējās desmitgadēs ir notikuši tās „saimnieces”, nenogurdināmās Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes  vadībā.  Muzejrezervāts, kurā ietilpst ne tikai Turaidas pils, bet arī Turaidas muižas komplekss ir atjaunots tik tālu, ka tas kalpo kā kultūrvēstures piemineklis pašreizējām un nākošajām paaudzēm.  Cerēsim, ka tas nepiedzīvos postošus nogruvumus un dzīvos saules mūžu.

Turaidas muzejrezervāta  apmeklēšana daudziem no mums jau kļuvusi par organisku  nepieciešamību, par svētvietu  ģimenēm, par  iekārojamu  objektu pasaules tūristiem.

Laika gaitā mainījušās paaudzes, viņu likteņi. Dažu likteņi, kā Turaidas Rozes /Maijas/ liktenis, ir apvīts ar leģendu un dzīvo mūžīgi, pārdzīvojot dažādu varu valdīšanas laikus. Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība iecerējusi jaunu projektu – uzcelt Mīlestības un Uzticības simbolam – Turaidas Rozei – pieminekli. Ceram uz sabiedrības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu! Sava mecenāta mums pagaidām nav. Protams, arī muzejrezervāta atbalsts ir nepieciešams.

 Pēc četru gadu ilgas „šķēpu laušanas” ar Krimuldas novada domi sekmīgi beigusies „cīņa” par četriem stāvlaukumiem, kuri ir vitāli nepieciešami muzejrezervātu apmeklētāju transporta novietošanai.  Latvijas Republikas Ministru kabinets 2014. gada 3. novembrī izdevis rīkojumu Nr.635 par valsts nekustamo īpašumu Krimuldas novadā nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā. Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības valde daudz darījusi, lai panāktu likumīgu un taisnīgu risinājumu.

Lai Dievs svētī Turaidas pili! Lai Dievs svētī Latviju un mūs visus!

Ilze Krastiņa
Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja

    Aktuāli