2017. gadā VKKF mērķprogrammā finansiālu atbalstu ieguva Turaidas muzejrezervāta sagatavotais projekts “Interaktīvi objekti Turaidas muzejrezervāta Latvijas 100gadei veltītajā ekspozīcijā”.   Projektu realizēja Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar SIA “Mākslas fabrika 7”, balstoties uz muzeja izstrādāto ekspozīcijas plānu un SIA “Mezters” ekspozīcijas māksliniecisko risinājumu.

Izmēģinot izzinošās interaktīvās spēles. Pa kreisi – Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un Biznesa augstskolas “Turība” lektors, kultūrtūrisma eksperts Armands Muižnieks

Jaunajai ekspozīcijai, kas būs izvietota atjaunotajā Turaidas muižas Klaušinieku mājā, sagatavotas vairākas izzinošas un iesaistošas tematiskas spēles un interaktīvi stendi. Pastāvīgo ekspozīciju plānots atvērt 2019. gadā, bet interaktīvie stendi īpašās mērķprogrammās un pasākumos būs pieejami Turaidas pagasta magazīnas mājā jau šī gada nogalē un 2018. gadā.  Ceram, ka interaktīvās spēles veicinās muzeja ekspozīcijas vēstures stāsta iepazīšanu, sekmēs bērnu un jauniešu interesi par Latvijas ceļu uz savu valsti caur sarežģīto 19. gadsimtu, rosinās apjaust pamatu, kas veido šodienu: kas ir valsts, tradīcijas, izglītība, kur sakņojas tautas identitātes spēks un kādu vēsturisko ceļu nogājušas iepriekšējās paaudzes līdz Latvijas valsts nodibināšanai.

Viens no interaktīvajiem stendiem ir saistīts ar latviešu valodas un izglītības attīstību tā sauktajos “klaušu laikos” – vairākus gadu desmitus pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā.  Latviešu valoda rakstos bija reta parādība, arī lasītprasme piemita nebūt ne visiem. Tikai retais bērns varēja mācīties skolā, citiem sarežģīto burtu mācību jeb “boksterēšanu” mājmācības kārtībā ierādīja māte vai vecmāmiņa. Kā bērniem veicās tajos laikos, varēs uzzināt no tekstiem un attēliem, bet, izmantojot stendu, arī paši varēs “boksterēt”, mēģinot saprast agrāko rakstību, izgrozot un salīdzinot gotisko burtu veidolu ar burta izrunu  un mūsdienu rakstību. Burtu izruna bija ļoti svarīga – to iemācījās vispirms, un ikreiz vārdu  “izboksterēja”- salika burtu pa burtam, zilbi, pa zilbei… Piemēram, “Dē-ē – de, bē-ē – be, ese-ī-ese – sis”,  – tā nebija mēdīšanās, bet gan  vārda «debesis» nolasīšana. Savukārt vārda “suns” izruna bija: «esse-ū-enne-esse». Nav pārsteigums, ka lasīšanas apguve daudziem likās grūts un mokošs pienākums. Tikai 19. gadsimta 40. gados Latviju sasniedza Rietumeiropā izplatījusies skaņošanas metode, bet tā savu vietu mācību procesā ieguva ļoti lēni. Ja zināmas ir grūtības, kas bija mazajiem boksterētājiem, labāk saprotams Leona Paegles 1922. gadā rakstītais: “Ābece vairs nedrīkst būt bērna bēdas, katram burtam jābūt mīļam ciemiņam”

Ar VKKF mērķprogrammas atbalstu 2017. gadā Turaidas muzejrezervātā  tapuši divi ekspozīcijas stendi un četras izzinošas spēles, kas būs izvietotas ekspozīcijas  īpašajā zonā, kas paredzēta vismazākajiem ekspozīcijas apmeklētājiem un saistošā veidā stāstīs par ceļu uz Latvijas valsti 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.

Vija Stikāne
Turaidas muzeja direktores vietniece zinātniskajā darbā