Atceroties un pieminot mūsu novada mākslinieku Voldemāru Gudovski (1928 – 2017) viņa 90. dzimšanas dienā, Turaidas muzejrezervāts sagatavojis izstādi “Voldemārs Gudovskis. Akvareļi”, kurā eksponēti mākslinieka akvareļi no muzejrezervāta krājuma. Izstādes atklāšana notiks 14. jūlijā plkst. 15.00 Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē, uz kuru aicināti visi interesenti.

Turaidas muzejrezervāta krājuma mākslas kolekcijā glabājas ievērojams skaits Voldemāra Gudovska mākslas darbi. Pārsvarā tie ir akvareļi, bet daži – akrila tehnikā darināti. Tā ir tikai neliela daļa no mākslinieka radošā mūža darba. Daudzas viņa gleznas arvien atrodas viņa darbnīcā, kā arī daudzu siguldiešu privātkolekcijās, jo mākslinieks reizē ar savu sirds siltumu tās dāvinājis draugiem, radiem un kolēģiem. Gleznas aizceļojušas arī uz citām pilsētām un valstīm.

Voldemārs Gudovskis ar savu talantu iedvesmojis daudzus māksliniekus, arī jauniešus. Šajā reizē mākslinieka izstādi papildina Siguldas Mākslu skolas "Baltais Flīģelis" audzēkņu 2018. gada plenēra darbi, kuri radīti šajā pavasarī Turaidā, iedvesmojoties no Voldemāra Gudovska akvareļiem un krāšņās ainavas.

Voldemārs Gudovskis dzimis 1928. gada 14. jūlijā Dagdas pagastā Rumakovas ciemā.   Viņš mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un profesionālo izglītību papildinājis Tautas tēlotāja mākslas studijā pie māksliniekiem Eduarda Jurķeļa, Nikolaja Petraškeviča un Harija Blunava. Viņa draugs, gara radinieks un iedvesmotājs bija siguldietis, latviešu grafikas vecmeistars Zigurds Zuze, kurš vistrāpīgāk raksturojis mākslinieka daiļradi: “Gudovska filozofija nemeklē sarežģītus simbolus, bet vienkārši un ar sirds siltumu nāk pie skatītāja un silda to ar dzimtās zemes mīlestību. Mīlestība, vienkāršība un patiesība ir Gudovska mākslas kredo.” Izstādēs Voldemārs Gudovskis piedalījās kopš 1954. gada un no 1981. gada bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Voldemāra Gudovska akvareļos, akrila un eļļas tehnikā iemūžinātās ainavas ir mīlestības dziesma Siguldai, kur mākslinieks ieaudzis dziļām saknēm. Raugoties siltajos, dzidrajos toņos radītajos darbos, gandrīz vai fiziski sajūtams gadalaiku ritējums Gaujas krastos – pavasara smaržas, vasaras tveice, rudens rūgtais aromāts, vēju šalkas kokos un ziemas apcerīgais miers. Vienmēr godā turot dzimto Latgali, Krāslavas apriņķa Dagdas pagastu, Voldemāra Gudovska sirds piederēja Siguldai, kur kopā ar vecākiem viņš kā mazs zēns pārcēlās uz dzīvi jau 1930. gadā. Šeit sakuploja viņa un visos dzīves un mākslas ceļos uzticamā drauga – dzīvesbiedres Leontīnes ģimene – izauga dēls Dainis Gudovskis – stikla mākslinieks, meita Līga Ādamsone – kordiriģente un pedagoģe, mazdēli Raitis un Reinis. Māksliniekam bija laime redzēt savu dzimtu kuplojam arī mazmazbērnos.

Voldemāra Gudovska devums Siguldai mērāms gadu desmitos. Viņa turpat deviņdesmit gadu garo mūžu var skatīt un lasīt kā Siguldas kultūras dzīves hroniku.  Mākslinieka talants un aizrautība spilgti izpaudās, veicot Siguldas pilsētas galvenā mākslinieka pienākumus, veidojot skatuves ietērpu Siguldas Tautas teātra izrādēm, organizējot Mākslas dienas, bērnu mākslas festivālus, mācot zīmēšanu Krimuldas un Inčukalna skolā, strādājot ar bērniem tēlotājas mākslas pulciņā Siguldas pilsētas kultūras namā un vēl nesenā pagātnē – vadot pieaugušo glezniecības studiju “Apvārsnis” Siguldā. Mākslinieks regulāri veidoja personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs – īpaši mīļi gaidīts ar saviem darbiem Voldemārs Gudovskis bija Siguldas sadraudzības pilsētās Štūrē (Vācija), Čiatūrā (Gruzija), Keilā (Igaunija), Birštonā (Lietuva) u.c. Viņa darbi dāvināti Siguldas novada viesiem un sadraudzības partneriem, daudzi siguldieši tos veduši kā simbolisku piemiņu par Latviju svešumā dzīvojošajiem radiniekiem un draugiem.

Īpašas saites Voldemāru Gudovski vienoja ar Turaidas muzeju. Mākslinieka roka palīdzēja tapt gandrīz visām tolaik vēl Siguldas novadpētniecības muzeja ekspozīcijām un izstādēm, savukārt vēlāk Turaidas muzejrezervāts kļuva par mājvietu mākslinieka personālizstādēm, pulcinot kuplu viņa daiļrades cienītāju pulku. Katra Voldemāra Gudovska jubilejas izstāde bija īsti mākslas svētki. Viņa radītie darbi, vitālā personība, labestīgā un ieinteresētā attieksme pret kolēģu veikumu vilktin pievilka gan ļaudis no mākslas lauka, gan citām nozarēm, viņam piederēja gan radu, gan draugu, gan kolēģu mīlestība.

Tomēr smagie izsūtījuma gadi, kad Voldemārs Gudovskis tika izvests uz Krievijas ziemeļiem no skolas sola, bija atstājušas dziļas rētas viņa dvēselē, kas tā arī nesadzija nekad, jo par to laiku māksliniekam bija bezgala grūti runāt. Smagās atmiņas 90-tajos gados izpaudās gleznu ciklā “Laika apdzeltējušās lappuses”. Pārdzīvojumā radītie darbi tagad glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā.

Par mūža ieguldījumu mākslas un kultūras procesu attīstībā Siguldas novadā un nozīmīgu kultūras zīmju ierakstīšanu Siguldas novada vēsturē 2013. gadā mākslinieks saņēma Siguldas novada augsto apbalvojumu “Gada novadnieks”. Voldemārs Gudovskis kā personība ar savu bagāto radošā mūža devumu pats ir kļuvis par vienu no Siguldas kultūras zīmēm. Gudiņš – tā viņu mīļi dēvēja siguldieši, viņa mākslas cienītāji un tuvinieki. Pēdējos gados baltajā sirmumā un labvēlīgajā acu skatienā līdzīgs viedam gariņam, Gudiņš bieži bija sastopams, apcerīgi pastaigājoties Siguldas ielās.

Mākslinieks Voldemārs Gudvoskis aizgāja mūžībā 2017. gada 10. jūnijā un nu atdusas Siguldā – viņa mīlestības, darba un radošā mūža pilsētā.

Smeļoties spēkus un veldzējot sirdi Siguldas dabas krāšņumā, mākslinieks visu mūžu neatlaidīgi meklējis sev raksturīgo un sniedzis skatītājiem to neatkārtojamo redzējumu, kādā izpaužas viņa talanta dzirksts. Akvareļi, kas laika gaitā kopš 1970. gadu vidus nonākuši muzeja krājumā, ir maigas, bet brīžiem pat ekspresīvi dinamiskas noskaņu ainavas, liegi rāmas novakares, miglaini rīti, kuri saistās ar viņa bērnības takām Latgales pusē. Katrs ceļojums uz svešām zemēm – vai tā ir Norvēģija, vai Baikāls, devis impulsu jauniem radošiem meklējumiem, jaunām sajūtām un emocijām, kas skatāmi mākslinieka darbos.

Māksliniekam tuvs ir pavasaris, kad daba ir dzīvības spēku pārpilna. Viņam patīk plaukums, ziedēšana, Gaujas nemierīgo ūdeņu plūdums. Šī neatlaidīgā trauksme, tiekšanās pēc dziļuma ir raksturīga arī viņa izaugsmei mākslā. Lai arī agrāko gadu darbi tapuši eļļas un pasteļtehnikā, centrālo vietu mākslinieka jaunradē ieņem akvarelis. Virtuozā pludinājuma tehnikā atainojas Gaujas vēri ar vareniem kokiem, Sigulda, Vidzemes kalnainās lejas, Latgales ezeri ar saulē vizuļojošiem atspulgiem. Voldemāram Gudovskim patīk kontrasti. Atainojot rudeņus, paletē atraisās bagātīga krāsu kontrastu rotaļa, ieskanas dramatisms un noskaņu bagātība. Akvareļos izpaužas emocionalitāte – ierunājas smeldze, gaiša lirika, kūsājošs dzīves prieks. Mākslinieku iedvesmojuši agrie rīti un gaismēnām bagātīgās novakares. Viņa ota sveicina sauli un nevairās palsas miglas vālu. Mākslinieks glezno temperamentīgi un dinamiski, līnijas un laukumi pakļauti disciplinētam ritmam.

Mūža novakarē mākslinieks kļūst monumentālāks un lakoniskāks. Šīs iezīmes spilgti izpaužas akvareļos „Vientuļnieks”, „Pētera ala”. Gleznās jaušams filozofisks aspekts – gaismas un tumsas ceļš, izturība un varenums. Mākslas darbos tehniskais izpildījums ir radošs un viegls, kolorīts – smalki niansēts un dzidrs, arvien gaismas pieliets.

Informāciju apkopoja Daiga Kļaviņa un Anda Skuja Turaidas muzejrezervāts