Jau trešo gadu Eiropas komisija pavasarī aicināja Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumu organizatorus dalīties ar saviem Eiropas dimensijas stāstiem un bija iespēja pieteikties grantu projektu konkursā “Eiropas mantojuma dienu stāsti”  sava stāsta attīstīšanai līdz 10 000.00 euro apmērā. Turaidas muzejrezervāts atsaucās aicinājumam un sagatavoja stāstu par Dainu kalnu kā Dziesmotās revolūcijas simbolu un muzejrezervāta ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanā, kā arī pieteicās grantu konkursam idejas “Stāstu soliņš” izveidei un realizācijai. Šobrīd muzejrezervāta ideja tikusi finālā, ir iesniegts precizēts idejas apraksts un jūnijā tiek gaidīti konkursa rezultāti.

2020. gada Eiropas mantojuma dienu tēma ir “Mantojums un izglītība”, kuras ietvaros akcentēta iepriekšējo paaudžu zināšanu un pieredzes nodošanas nozīme jaunākajai paaudzei. “Pasauli mēs uztveram zīmēs visdažādākajās izpausmēs – gan rakstu zīmēs, gan tēlu simbolos. Tautas gadsimtu gaitā ir veidojušas savu zīmju, tradīciju un vērtību atpazīšanas sistēmas. Dainu kalns kļuvis par kultūras mantojuma zīmi, par vietu, kur dzīvo un skan tautasdziesmas”, saka Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

Dainu kalns ir kultūrvieta, dabas ainavas un cilvēku radīts skulptūru dārzs, kas tautas apziņā laika gaitā ieguvis simbolisku nozīmi, asociējoties ar vispārcilvēciskām vērtībām - brīvību, vienotību, identitāti un piederību. Tas vizuāli vēsta par latviešu tautasdziesmās ietverto pasaules lietu kārtību un tautas tradicionālajā dzīvesziņā balstīto vērtību sistēmu. Jau 35 gadus Dainu kalns ir vieta, kur skan tautasdziesmas, notiek tradicionālie ģimeņu godu rituāli un skolēni izzina nemateriālo kultūras mantojumu, piedaloties muzeja rīkotās latviešu gadskārtu svētku nodarbībās un izglītojošajās programmās. Lai Dainu kalna vēstījumu padarītu pieejamāku arī individuāliem apmeklētājiem, paredzēts izveidot interaktīvu vides elementu – “Stāstu soliņu”, uz kura atpūšoties un baudot unikālo Gaujas senielejas ainavu, vairākās valodās būtu dzirdams stāsts par Eiropas vienas tautas ceļu uz brīvību, ceļu pie sevis un gadsimtu gaitā pārmantotām vērtībām, kurā skanētu latviešu tautasdziesmas un ikviens varētu nosaukt vārdā un ierakstīt savas vērtības, kas svarīgas šodien 21. gadsimtā.

Dainu kalnu atklāj 1985. gada 7. jūlijā ar plašiem folkloras svētkiem, un tautas apziņā jau no tā izveides gadiem Dainu kalns kļūst par tautas gara, pašapziņas un spēka vietu. Laika posmā no 1986. līdz 1991. gadam, kas nozīmīgs Baltijas valstu nesenā vēsturē, jo noslēdzas ar valstiskās neatkarības atjaunošanu visās trijās valstīs, Dainu kalns kļūst par Dziesmotās revolūcijas simbolu. Te notiek CIOFF starptautiskais folkloras festivāls “BALTICA”, kur 1988. gadā pirmo reizi Latvijā atkal uzmirdz Baltijas valstu nacionālie karogi. Vairāku gadu garumā ik svētdienu tauta pulcējas, lai, vienojoties latviešu tautasdziesmās, izdziedātu brīvības alkas, vairotu pašapziņu un piederības sajūtu savai zemei. Šīs aktivitātes iekļaujas sabiedrības kustībā, kas šajā laikā izpaužas kā nevardarbīga pretošanās. “Dziesmotā revolūcija" kļūst par pamatu Eiropā rezonansi ieguvušajai akcijai “Baltijas ceļš”, kas norisinās 1989. gada 23. augustā. 2009. gadā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā iekļauts dokumentārais mantojums „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”. 2019. gadā par šiem notikumiem Turaidas muzejrezervāts izveido izstādi “Gaismas ceļā. Baltijas ceļam – 30”.