Turaidas
muzejrezervāts

Mārtiņdienas tradīcijas, ko izdzīvot kopā ar savējiem


10.novembrī klāt Mārtiņdiena, kas senajā latviešu gadskārtā iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Turaidas muzejrezervāts daudzus gadus aicinājis svinēt Mārtiņdienu kopīgi Turaidā, bet, tā kā šobrīd valstī izsludināta ārkārtējā situācija, tad aicinām šoreiz to svinēt katram savā ģimenē. Savā sētā kopīgi izdzīvot Mārtiņdienas senās tradīcijas, tādējādi vairojot prieku un atzīmējot gadskārtu ritumu. Laiks patiešām iegriezis salu, pirmās salnas Turaidā jau manītas un ticējums vēsta – kad ap Mārtiņu salst, tad būs labi gadi. Kā mājās svinēt Mārtiņdienu? Laika apstākļu noteikšana Mārtiņdienā, tāpat kā citās svinamās dienās ieteicams novērot laika apstākļus. Kopā ar bērniem var iesākt rītu, ejot dārzā vai dabā, uzmanību pievēršot kokiem un debesīm. 
  • Ja Mārtiņos salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
  • Ja Mārtiņdiena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
  • Ja Mārtiņdienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.
  • Ja Mārtiņdiena miglaina, tad ziema būs silta.
  • Kad ap Mārtiņiem vēl kokos un krūmos redzamas daudz zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasaras svētkiem būs vēl maz zaļu lapu.
Uguns rituāls Mārtiņdiena ir saimnieciskā gada noslēgums, kā arī veļu laika nobeigums. Mārtiņi noslēdz aktīvo zemkopja darba posmu un tas ir laiks, kad zeme tiek sagatavota ziemai. Latviešu gadskārtu svētkos liela nozīme ir uguns rituāliem. Arī Mārtiņdienā kopīgi var kurt uguntiņu, izsakot pateicību par labu ražu, par veiksmi darbos un saticību ģimenē. Masku gatavošana Senākos laikos Mārtiņos sākušies maskotie gājieni no sētas uz sētu, tādējādi veicinot auglību un veiksmi, un tie turpinājušies līdz pat Meteņiem. Šogad ciemos pie kaimiņiem labāk nedoties, bet ģimenē kopīga masku darināšana var kļūt par īstu piedzīvojumu. Vidzemē īpaši populāri bijis puišiem pārģērbties par meitām un meitām par puišiem, reizēm visi pārtapuši par vecīšiem, daudzviet darinātas mājas un meža dzīvnieku un putnu maskas – lācis, vilks, kaza, āzis, dzērve, zirgs u.c. Maskotajiem ļaudīm dažādos novados bijuši dažādi nosaukumi – čigāni, budēļi, ķekatas, maskarati, kūjnieki u.c. Mielasta gatavošana Neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa vienmēr bijis mielasts. Kā jau rudenī, kad tikko visa raža no dārza un lauka novākta, galds Mārtiņos tiek bagātīgi klāts. Ticējums vēsta, ka Mārtiņos jātaisot desas, tad cūkas labi barojas. No senākām receptēm šogad saimnieces var izmēģināt gatavot bumbas jeb pītes no zirņiem, pupām, kartupeļiem un kaņepēm, ko visu sagrūda piestā un saspieda bumbās. Turaidā, svinot Mārtiņus, vienmēr tiek vārīta gaiļa zupa ar klimpām. Mīklu minēšana Kad dienas paliek īsākas un vakari garāki, ir īstais laiks minēt mīklas un stāstīt pasakas. Ticējums vēsta, ka Mārtiņos jāmin mīklas, lai lini gari aug. Mārtiņdienā ir minētas mīklas un čigāni jeb ķekatnieki reizēm, staigājot pa mājām, pārbaudījuši arī cik labi mazi bērni prot lasīt. Zīlēšana Neiztrūkstoša tradīcija gadskārtu svētku vakaros ir bijusi zīlēšana, kas vairāk interesējusi jaunām un neprecētām meitām.
  • Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs.
  • Mārtiņa vakarā priekš gulēt iešanas jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam nedrīkst runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
  • Mārtiņa vakarā meitas ēd siļķes galvu, kas naktī dos ūdeni dzert, tas meitas brūtgāns.
Priecīgu Mārtiņdienu! Lai visiem veselība!  
    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi  

Turaidas muzejrezervāts