J.Rieksta darināta fotoatklātne. Skats no Fotogrāfu kalna Siguldā uz Gaujas senieleju pie “Lejas Klaukām”. 20. gadsimta 20tie gadi

Šogad, 21. maijā aprit tieši 140 gadi, kopš dzimis viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta sākuma latviešu fotogrāfiem, Jānis Rieksts, kurš savās fotogrāfijās iedzīvinājis arī Siguldas un tās apkārtnes ainavas, kā arī ievērības cienīgus notikumus.

J.Rieksts dzimis 1881. gada 21. maijā Iecavas pagasta Drieškinu mājās, kuras viņa tēvs bija nopircis no vietējā barona. Vecāki nomira, kad bērnam bija vien daži gadi. 17 gadu vecumā viņš devās uz Rīgu. Pirmais darbs viņam bija pie rātsnama remontēšanas, vēlāk – naglu fabrikā, pa vakariem piestrādājot galdnieka darbnīcā. Tur strādāja arī kāds vīrs, kurš prata fotografēt. Rieksts noskatījās, kā viņš to dara un vēlāk, 1901. gadā, iekrājis naudu, iegādājās pats savu fotodarbnīcu Torņakalnā, kur sākotnēji fotografēja savus paziņas un dabas

J.Rieksta darināta fotoatklātne. Rakstnieku un žurnālistu pils svētki Siguldā 1923. gada 3. jūlijā

skatus. Kad nodibinājās latviešu fotogrāfiskā biedrība, J. Rieksts, kuram pie tās dibināšanas bija lieli nopelni, uzskatāms par tās centrālo figūru. (Pirmā LFB fotoizstāde tika sarīkota 1908. gadā tieši Siguldā.) Tolaik J. Rieksts fotografēja arī rakstniekus J. Jaunsudrabiņu, R. Blaumani, J. Akurateru, Aspaziju, J. Raini, V. Plūdoni un citus. Šo rakstnieku portretus varētu dēvēt arī par īstām fotogleznām. Līdz 1. pasaules karam J. Rieksts bija aktīvs fotoizstāžu dalībnieks, vairāki viņa darbi tika novērtēti ar augstākajām godalgām. Sākoties 1. pasaules karam, Rieksts darbojās kā frontes fotogrāfs un ar savu fotokameru fiksēja latviešu strēlnieku gaitas. 20. gadsimta 20tajos gados viņš daudz fotografēja tautas dzīvi un interesantākos tipus, 1919. un 1924. gadā viņš izdeva arī A. Cīruļa zīmētas etnogrāfiskas atklātnes. Fotogrāfs bija apbrīnojami mobils, pabūdams vistālākajos Latvijas novados un fiksēdams tur notiekošo. Protams, viņš piedalījās arī visos sava laika Dziesmu svētkos.

J. Rieksta darināta fotoatklātne. Latviešu strēlnieki uzbrukumā pārvar dzeloņstiepļu žogus 1915. (?) gadā. Domājams, redzamas strēlnieku mācības

20.gadsimta 40-50tajos gados J. Rieksts strādāja par fotogrāfu sadzīves pakalpojumu kombinātā, vēlākajā “Rīgas foto”. Strādājot kombinātā līdz pat 83 gadu vecumam, viņa portrets visu laiku bija redzams uz Goda plāksnes, viņam tika izteiktas daudzas pateicības.

J.Rieksts mira 89 gadu vecumā 1970. gadā. Ja būtu saglabājies viņa arhīvs (tas aizgāja bojā, 2. pasaules kara laikā nodegot mājai, kur tolaik atradās arī J. Rieksta fotodarbnīca – kinoteātra “Fortūna” pirmajā stāvā), tas kļūtu par bagātāko fotoarhīvu Latvijā, kas atspoguļotu mūsu tautas likteņgaitas un kultūru no 20. gadsimta sākuma.

Siguldā J. Rieksts fotografējis gan gleznainos dabas skatus, senceltnes, skatus no Fotogrāfu kalna, kā arī dažādus pasākumus – Rakstnieku un žurnālistu pils svētkus Siguldā u.c. – galvenokārt 20. gadsimta 20tajos gados. Viņa uzņemtie, fotoatklātnēs tiražētie attēli ap 100 gadu laikā nav zaudējuši neko no savas izcilās kvalitātes.

Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Egils Jemeļjanovs

Rakstā izmantoti dati no grāmatas: “Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas” Rīga, Liesma, 1985. P. Korsaks: “Redzamākie 20. gadsimta sākuma latviešu fotogrāfi”