Izstāde “TURAIDAS ROZEI – 420. Leģenda dzīvo” | Turaidas muzejrezervāts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

IMG_3819

Izstāde “TURAIDAS ROZEI – 420. Leģenda dzīvo”


rozes afisha2No 8. maija līdz 23. maija Turaidas muzejrezervātā Baznīckalnā būs skatāma brīvdabas izstāde “Turaidas Rozei – 420. Leģenda dzīvo”. Izstāde atvērta muzejrezrevāta darba laikā. Ieejas maksa – ieejas biļete.

Cauri gadsimtiem līdz mūsdienām cilvēku atmiņās un sirdīs glabājas stāsts par meiteni Maiju – Turaidas Rozi. Jau tradicionāli maija sākumā Turaidas muzejrezervātā tiek atzīmēta Maijas diena.

Šajā pavasarī Turaidas Baznīckalnā, kur atrodas Turaidas Rozes piemiņas vieta, būs vērojama brīvdabas izstāde, kuras vadmotīvs ir Maijas – Turaidas Rozes tēls, kā iedvesmas un apceres avots radošos meklējumos gandrīz visos mākslas veidos: literatūrā (gan dzejā, gan prozā), teātrī, dziesmās, baletā, kino, operā, gleznās, tēlniecībā un citos mākslas veidos. Sākotnēji izstādi bija paredzēts veidot muzeja iekštelpās, izmantojot muzeja krājuma oriģinālos materiālus: grāmatas, fotogrāfijas, izrāžu afišas un programmas,  kostīmu skices, skatuves tērpus u.c., tomēr Covid-19 ierobežojumu dēļ nācās veidot izstādes brīvdabas variantu.

Pirmajā izstādes daļā iespējams iepazīties ar literārajiem darbiem, kas balstīti uz Maijas dzīvesstāstu, un kuri radās 19. gadsimta vidū un 20. gadsimta sākumā. Tie pilnībā iekļāvās tajā laikā valdošās romantisma literatūras naratīvā par mīlestību, uzticību, godu. Jāsaka gan, ka pirmajā romantiskajā poēmā (1848) “Turaidas jaunava” vācbaltu dzejnieks Adalberts Kamerers Maiju attēlo kā vācu meiteni un cildina visu vācisko. Viņš arī pievieno Maijas vārdam otro liegi romantisko vārdu – Roze.

Latviešu literatūrā teika par Turaidas Rozi ienāk pēc 8 gadiem (1856) ar Jura Dauges sarakstīto stāstu “Turaidas jumprava”, kas piedzīvojis piecus izdevumus, un pēdējo reizi izdots 1987. gadā. J. Dauge Maiju attēlo, kā vienkāršu latviešu meiteni un akcentē nevis Maijas piederību vācu tautai, bet gan to, ka Turaidas Roze ir jauna un mīloša meitene, kas mīlas dēļ labāk iet nāvē, nekā zaudē savu godu. Par to liecina autora dzejas rindiņas stāstījuma iesākumā:

“Liels tavs liktens, meitiņa,
Lielāka tu pate esi:
Jauna kapā krizdama,
Savu godu līdz nesi.

Kara vīru zobenis
Ikreiz likteni nepārspēj;
Bet tu savās asinīs
Arī likteni uzvarēj’.

Kamēr tu nu mierā dus’,
Tavu slavu skandināšu;
Kamēr pate tagad klus’,
Rakstos par tev’ liecināšu.”

Spožākais leģendas atspulgs literatūrā ir Raiņa traģēdija „Mīla stiprāka par nāvi”, kas sarakstīta 1926. gadā, un iegūst milzu popularitāti sabiedrībā. Izstādē redzami seno grāmatu attēli, kā arī  Ģirta Vilka ilustrācijas Raiņa traģēdijas 1971. gada izdevumam.

Starp vairākām oriģinālām fotogrāfijām izstādē ir arī attēls, kurā redzams, Rainis ar Dailes teātra aktieriem Emīliju Viesturi, Teodoru Lāci un izrādes režisoru Eduardu Smiļģi pie Turaidas Rozes piemiņas vietas1927. gada 12. oktobrī. Mākslinieki Rozes piemiņu godinājuši  noliekot baltu rožu vainagu.

Liela uzmanība izstādē pievērsta skatuves mākslai. Redzamas fotogrāfijas, izrāžu programmiņas no Raiņa lugas izrādēm gan Latvijas profesionālajos, gan amatierteātros, kā arī vēsturiskajās vietās Turaidas pils pagalmā, pie Turaidas baznīcas un Gūtmaņalā. Šeit varētu izcelt 4. Baltijas esperantistu salidojuma dalībnieku izrādi Gūtmaņa alā 1962. gadā un Siguldas Tautas teātra izrādi Turaidas pils pagalmā 1976. gadā.

1966. gadā pirmizrādi piedzīvo komponista Jāņa Ķepīša balets “Turaidas Roze” Irēnas Strodes horeogrāfijā. Izstādē ir afiša un attēli no baleta uzveduma, kur pazīstamais baletdejotājs Haralds Ritenbergs redzams Jakubovska lomā.

Interesanti eksponāti ir teātra un operas izrāžu tērpu skices: Siguldas Tautas teātra iestudējumam 1993. gadā kostīmskices darinājis Siguldas mākslinieks Voldemārs Gudovskis, Latvijas Nacionālā teātra izrādei 1996. gadā māksliniece Kristīne Pasternaka. 2017. gada Latvijas Nacionālajā operā iestudētajai Zigmāra Liepiņa operai “Turaidas Roze” tērpu skices darinājusi māksliniece Jolanta Rimkute.

Rozes leģenda kļuvusi par iedvesmas avotu daudziem māksliniekiem, tajā skaitā arī Turaidas novadniekiem.  Daudzi mākslas darbi, kuros iedzīvināta šī tēma, glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā, starp tiem Aivara Gulbja, Ainas Tobes, Daiļa Rožlapas un citu mākslinieku darbi.

Jau gadu desmitiem ilgusi tradīcija jaunlaulātajiem kāzu dienā nolikt ziedus par godu uzticībai un mīlestībai. Zināmā mērā simbolisks ir attēls, kur 2001. gadā divu valstu vadītājas – sievietes – Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga un Somijas Valsts prezidente Tarja Halonena noliek ziedus pie Turaidas Rozes piemiņas vietas, godinot tādas vispārcilvēciskas vērtības, kā mīlestība, gods un uzticība.

Līga Kreišamane
Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Pasākumi