TMR 21303
1910. gadā sūtīta Lieldienu kartīte

Tuvojas kristīgajā pasaulē viens no svarīgākajiem notikumiem – Kristus augšāmcelšanās diena. Šis laiks katru gadu liek ticēt, ka pavasaris nāk ar jaunu dzīvību, ko varam pamanīt katrā dzīvā zariņā, pumpurā un zāles asniņā, kas no sniega brīvajā laukumiņā steidz zaļot un sniegties uz saules pusi. Šogad vairāk kā jebkad agrāk tik ļoti gribas piedzīvot brīnumu – atdzimšanu, saprāta un miera atgriešanos pasaulē.

Gatavojoties Lieldienām, cilvēki sveikuši savus tuviniekus un draugus, vēlējuši prieku un skaistus svētkus. Lai sveiktu tos, kas dzīvo tālumā, izmantotas iespiestās pastkartes un speciālas svētkiem gatavotās apsveikumu kartītes. Pirmās apsveikumu pastkartes Eiropā darinātas 19. gadsimta beigās, lielākoties izdotas litogrāfijas vai citās iespiedtehnikās. Latvijā 20. gadsimta sākumā pastkartes drukāja vairākas pašmāju darbnīcas – L. P. Vītola, B. S. Weinberg, P. Slavinskis un Juno u.c. Vēlākajos gados kartītes drukā jau vairāk uzņēmumos – izdevniecība H. Jakobi Rīgā, G. Kallerta izdevniecība, apsveikumu izgatavošanā iesaistoties arī lielākām sabiedriskām organizācijām. Šeit var minēt Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta mākslas padomes 1930tajos gados izdotās pastkartes. Apsveikumus zīmēja arī mākslinieki, piemēram, Indriķis Zeberiņš, Reinholds Kasparsons, Roberts Tillbergs u.c. Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas viens oriģinālzīmējums, ko izdevis mākslas apgāds “Beverina”, diemžēl mākslinieka vārds uz kartītes nav atrodams. Apsveikumu kartītes darinātas un iespiestas ne tikai Rīgā – uz vienas no Lieldienu pastkartēm iespiests teksts: “Gleznotava un izdev. K Aspers Skrīveros”. Populāras bija arī ārzemju firmu – NPG, (Neue Photographische Gesellschaft), Amag, Fotocelere, Torino u.c. piedāvātās atklātnes. Uz tām vietējās darbnīcās uzdrukāja tekstus latviešu valodā. Ārzemju firmās darinātās apsveikumu kartītes nereti bija ar reljefi iespiestu zīmējumu, zeltījumu un dažādiem dekoratīviem elementiem. Otrā pusē pastkartes grafējums ar vietu adresei un nelielam tekstam.

TMR 22101
L. P. Vītola apgādā izdotā Lieldienu apsveikumu kartīte. 1913. gads

Ap 1910. gadu Latvijā veidojās savs, vietējai atklātnei raksturīgs stils un izskats, kas bija populārs līdz 1920to gadu beigām. Uz melna pamata neliels zīmējums vai fotogrāfija, dzejas rindas un kāds neliels dekoratīvs elements un novēlējums. Nereti vietējās darbnīcās pārfotografēja ārzemju firmu fotogrāfijas. To izskats tika nedaudz pamainīts ar krāsojumu, samazinot izmēru un pievienojot vēl kādas rotājošas detaļas. Biežāk sastopama zīmējumu tematika 20. gadsimta sākumā ir romantiski mīlētāji, idillisks dabas skats vai mīloša ģimene ar maziem priecīgiem bērniem. Apsveikumu kartītēm izmantotas pazīstamo dzejnieku – Kārļa Skalbes, Jāņa Akurātera, Aspazijas, Raiņa, Eduarda Veidenbauma, Augusta Saulieša, Edvarda Treimaņa-Zvārguļa, Jāņa Poruka, dzejas rindas. Šāda kompozīcija raksturīga lielākajai daļai Latvijā tajā laika iespiestajām apsveikumu kartītēm. Pamazām šo noformējumu nomainīja krāsaināks, jāsaka, arī dzīvespriecīgāks atklātņu izskats. Uz balta fona zīmētajās kartītēs ir ļoti labi ģērbti laimīgi bērni, zaķi un cāļi, protams visur redzamas krāsainas olas. Līdzās šīm visnotaļ bērnišķīgajām atklātnēm skatāmas arī zīmētas krāsainas ziedu kompozīcijas. Vienlaikus apsveikumu kartiņu izgatavošanā tiek izmantotas melnbaltas fotogrāfijas ar pūpolu zariem, ziediem un nelieliem interjera elementiem – sīkām figūriņām, plauktiņiem un dekoratīvām sedziņām.

Lai gan Lieldienas ir kristīgās baznīcas svētki, apsveikumu tematikā reti parādās ar baznīcas notikumiem saistīti sižeti. Turaidas muzejrezervāta krājumā starp Lieldienu svētku kartiņām ir kāda 1910. gadā sūtīta kartīte, uz kuras attēlots eņģelis zaļā pļavā uz kalnu fona ar maijpuķītēm vienā rokā un ziedošu koka zaru otrā rokā. Uzraksts atklātnes apakšpusē: “Priecīgus Lieldienas svētkus!” – vairāk apliecina pasaulīgu prieku par pavasara atgriešanos un dabas mošanos, nevis par Kristus augšāmcelšanos dienu.

TMR 14335
E. Plātes spiestuvē drukāta Lieldienu apsveikumu kartīte. 1937. gads

Turaidas muzejrezervāta krājumā starp visām apsveikumu kartītēm, glabājas vairāk par simts Lieldienu svētku atklātnēm. Lielākā daļa no tām rakstītas un sūtītas laika posmā no 20. gadsimta 30. gadiem līdz 1940. gadam, taču dažas saglabājušās no 20. gadsimta sākuma. Senākā apsveikuma pastkarte sūtīta kādai jaunkundzei Piņķu muižā 1908. gadā. Iespējams, ka atklātne drukāta Vācijā, un latviskais uzraksts iespiests kādā no vietējām darbnīcām. Šīs kartiņas reljefi iespiestajā zīmējumā attēlots pie dēļu sētas uz dzeltenas olas pakāpies gailis. Aiz viņa redzams zaļš lauks un pavisam tālāk fonā mežs. Attēla apakšmalā zaļa zāle, kurā zīmējuma malās izvietotas krāsainas olas. Interesanti, ka pirmajām apsveikumu pastkartēm teksta lauks bija ļoti mazs, lielākā vieta tika paredzēta adresei un adresātam. Šajā gadījumā sūtītājs izmantojis uz kartītes drukāto apsveikumu “Priecīgus Lieldienas svētkus!” par savu vēlējumu, un parakstījis zem tā savu vārdu.

TMRplg 5599
G. Kallerta izdevniecības izdota Lieldienu kartīte. 20. gadsimta 30tie gadi

Interesantas ar savu kompozīciju ir divas 20. gadsimta sākuma patkartes, kas iespiestas Vācijā, par ko liecina otrā pusē uzdrukātais uzraksts: “Printed in Germany.” Abas kartītes ir no vienas sērijas. Tajās redzami cāļi, kas ieģērbti pieaugušu cilvēku drēbēs, tādējādi piešķirot tiem cilvēciskas īpašības. Vienā no šīm atklātnēm kā interesants elements parādās 20. gadsimta sākuma tehnika – automašīna, kurā jaunais pāris dodas ceļā, savukārt otrajā zīmējumā attēlota laulību ceremonija.

Vairākās Lieldienu apsveikumu kartītēs cāļi zīmēti mazi, dzelteni un pūkaini, kas priecīgi dzīvojas zaļā zālē, stāv pie krāsainu olu groza vai draiskojas ap kādu lielāku priekšmetu. Piemēram, uz 1930. gadā sūtītās atklātnes cālīši attēloti blēņojamies pie mandolīnas – viens uzrāpies uz paša mūzikas instrumenta, otrs cenšas ar knābīti atsiet pie mandolīnas grifa ar krāsainām lentītēm piesietos pūpolu zariņus.

Lieldienu atklātnēs ļoti iecienīti ir zaķu tēli, kas tāpat kā olas ir auglības simbols dažādu tautu tradīcijās. Tie redzami gan krāsojot olas, gan nesot tās bērniem, gan pavisam sadzīviskās ģimeniskās ainās. Mākslinieks Reinholds Kasparsons zaķi attēlojis vadām automašīnu, kas pilna ar krāsainām olām. Kādā Vācijā iespiestā kartītē, automašīnā pie stūres sēdošais zaķis, vizina vistu un gaili, turpat redzams arī grozs ar krāsainām olām. Dažās atklātnēs attēloti zaķi – muzikanti – visi vienādās pelēkās biksēs, baltos kreklos un zilās frakās, vēl kādā citā zīmējumā garausis spēlē kontrabasu. Tomēr visplašāk šie dzīvnieki attēloti kā olu nesēji bērniem.

TMR 14332
G. Kallerta izdevniecības izdotā apsveikumu kartīte. 20. gadsimta 20tie gadi

Pašām senākajām Turaidas muzejrezervāta krājuma Lieldienu kartītēm sūtītāji nav rakstījuši citus tekstus, kā tikai īsu vēlējumu. Vēlāko gadu apsveikumos nereti kopā ar sveicieniem svētkos tika rakstītas arī īsas vēstulītes. Piemēram: “Es dzīvoju kā parasts nekas jauns nav atgadījies, žēl ka nekad netrāpamies reiza Rīgā. Vasaru domāju tevi apciemot.” Vēlējumi saistīti ar svētku svinēšanu, šūpošanos un olu kaujām, piemēram šāds teksts: “Daudz mīļu sveicienu un laimīgu olu kauju!” Nevienā apsveikumā netiek pieminēta svētku kristīgā nozīme. Dažās kartītēs tiek vēlēti ”jauki un laimīgi atmodas svētki!” Neizpaliek atraidītas mīlētāja romantiskās nopūtas: “Cik nesen tas!... Un liktens citu lēma. Man rokā trīc vēl laimes atslēga.”

Lielākā daļa 20. gadsimta pirmajā pusē iespiestās Lieldienu apsveikumu kartītes drukātas ar pastkartes grafējumu un sūtītas kā atklātas vēstules. Uz dažām, kas sūtītas 20. gadsimta pirmajā un otrajā desmitgadē, atrodams cenzūras zīmoga nospiedums ar atļauju nosūtīt šo korespondenci. Nodibinoties Latvijas valstij, uz apsveikumu kartēm tika uzspiestas reklāmas un attiecīgajā laiks posmā aktuāli uzsaukumi. Uz dažām pastkartēm lasāms aicinājums: “Atverat sev tekošu tekošu rēķinu pastā!” vai arī “Noguldiet naudu pasta krājkasē!” Kādā citā 1925. gada korespondencē atrodams uzsaukums: “Atbalstiet bērnu kopēdināšanu skolās”. Par jauna saziņas līdzekļa ienākšanu sadzīvē liecina vēl kāds zīmogs: “Abonējiet telefonu. Tas ietaupa laiku un naudu”. Atbalstīt valsts rūpniecību aicina uzsaukums: “Pērkat Latvijas ražojumus”. Lieldienu apsveikumā 1940. gada pavasarī izteikts ieteikums saimniekošanā: “Mājturībā un veļai mazāk ziepju - vairāk sārma”.

TMRplg 4952
P. Slavinska apgādā izdota kartīte. 20. gadsimta sākums

Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas arī dažas 20. gadsimta 90to gadu apsveikumu kartītes, kas savā izskatā ir krāsainas, dzīvespriecīgas. Sižetos redzami dzelteni, pūkaini cāļi, omulīga zaķu ģimene un krāsainas olas un pūpolu zari. 20. gadsimta pēdējā desmitgadē apsveikumu kartīšu darināšanā iesaistījušies mākslinieki, atdzīvinot svētku noskaņu ar mūsdienīgu kompozīciju un zīmējumu. Šī laika Lieldienu kartiņas drukātas bez pastkartes grafējuma, liela daļa veidotas atveramas ar vietu plašākai sarakstei. Apsveikumu kartītes izdevušas vairākas izdevniecības, tādas kā “Preses nams”, “Daina”, “Avots”.

Šodien pa pastu sūtīts ar roku rakstīts apsveikums ir izzūdoša vērtība. Mūsu steidzīgajā ikdienā grūti atrast brīdi, lai padomātu par vārdiem, ko uzrakstīt saviem draugiem. Tādējādi muzeja krājumā saglabātās kartītes ir vērtīga un interesanta krājuma daļa, kas ļauj ieskatīties svētku tradīcijās 20. gadsimtā.

Aija Dzene Turaidas muzejrezervāta krājuma speciāliste