Turaidas
muzejrezervāts

Turaidas muzejrezervātā atklāj Eiropas mantojuma zīmi. 2022. gada 21. jūnijs. Foto Agris Tabaks

Turaidas muzejrezervāta kolektīvs sveic Annu Jurkāni 50 gadu darba jubilejā!


Pirms 50 gadiem 1973. gada 24. janvārī vēsturniece Anna Jurkāne uzsāka darbu Turaidā par Siguldas novadpētniecības muzeja direktori. Tā aizrautīgi strādājot pagājis pusgadsimts Turaidas vēsturiskā centra saglabāšanā un kultūras pieminekļu aizsardzībā bijušajā Rīgas rajona teritorijā. Pirms tam pēc Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes beigšanas no 1967. gada 1. augusta strādāts Siguldas arhīvā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci. Darbā Atmiņas institūcijās Siguldā pagājuši jau 55 gadi.

Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2022” atklāšana Turaidā Dziesmu dārzā. 2022. gada 7. jūlijs

Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2022” atklāšana Turaidā Dziesmu dārzā. 2022. gada 7. jūlijs

Uzsākot darbu Turaidā, Annas acīm pavērās kokiem un krūmiem apaugušās pilsdrupas, kur bija jārod vieta muzeja darbam, muzeja krājuma saglabāšanai, ekspozīcijām un izstādēm. Siguldas novadpētniecības muzeja darbības nodrošināšanai, pirms tam bija ierādīta pilsdrupām blakus esošā Dārznieka māja, kur bija divas nelielas telpas muzeja darbam un krājumam, pārējā mājas daļā bija dzīvokļi. Pirmie jautājumi, kurus nācās risināt jaunajai direktorei bija, kā saglabāt iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu – muzeja krājumu, kur iekārtot ekspozīcijas un izstādes, kur gūt atbalstu.

Bērnībā un sportā gūtais rūdījums palīdzēja Annai darba pirmajos gados nepadoties, un ar aizrautību turpināt strādāt. Kādā no pirmajiem darba gadiem Turaidas pili apmeklēja Latvijas arhitektūras profesionāļi, tādi kā A. Birznieks, L. Plauciņš un citi. Kā jau sportiste Anna uz pili nevis gāja, bet aizlidoja. Redzot to, kāda no arhitektēm iesaukusies: “Un šis bērniņš ir pils direktors”. Bet šis bērniņš daudz mācījās, neatlaidīgi strādāja un uzklausīja padomus, neturēja ienaidu uz kritizētājiem. Annai muzeju darbā bija daudz labu skolotāju – Elza Rudenāja, Milda Leimane, Mārtiņš Apinis  un daudzi citi.

Tēlnieks Indulis Ranka (no kreisās), Siguldas novadpētniecības muzeja direktore Anna Jurkāne, arheologs Jānis Graudonis. 1983. gads

Tēlnieks Indulis Ranka (no kreisās), Siguldas novadpētniecības muzeja direktore Anna Jurkāne, arheologs Jānis Graudonis. 1983. gads

Septiņdesmito gadu vidū galvenais darba jautājums bija Turaidas pilsdrupu saglabāšana. Lai veiktu pils restaurāciju, bija nepieciešams pētniecības darbs.  1976. gadā tika uzsākta sadarbība ar Latvijas Vēstures institūtu un arheologu Jāni Graudoni. Izcilā arheologa darbīgums un patriotisms bija iedvesmojošs, un sadarbība izveidojās ļoti veiksmīga un mērķtiecīga.  Turaidas pils arheoloģiskās izpētes darbs turpinājās turpat 25 gadu garumā, un pils ir viena no vispētītākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Baltijā.

Anna Jurkāne vienmēr ir spējusi lietas tvert kopumā un uz procesiem palūkoties daudz plašāk un vērienīgāk. Neapstājoties tikai pie viduslaiku kultūras mantojuma saglabāšanas, tikpat liela uzmanība tika veltīta Gaujas lībiešu garīgajam un materiālajam kultūras mantojumam. Tāpat ideja un darbs Dainu kalna un Tautasdziesmu parka izveidē, kur latviešu  tautasdziesmai un folklorai ierādīta Goda vieta. Arī Turaidas baznīcas vienas no vecākajām koka baznīcām Latvijā saglabāšana prasīja zināšanas un prasmes.

Dainu kalna izveidei līdzi nāca virkne risināmu jautājumu, jaunizveidotais parks prasīja īpašu uzturēšanu. Šajā laikā saasinājās arī jautājums par krājuma saglabāšanas nodrošināšanu. Krājuma apjomi palielinājās, gan no arheoloģiskās izpētes Turaidas pilī, gan no ekspedīcijām. Īstenojot vienu no muzeja darbības pamatfunkcijām krājuma komplektēšanu, 20. gadsimta 70., 80. gados notika vairākas zinātniski pētnieciskās ekspedīcijas, kuru laikā apzināts Siguldas, Turaidas, Lēdurgas, Mālpils, Inčukalna, Sējas, Allažu un citu apkārtnes vietu kultūras mantojums.

Siguldas novadpētniecības muzeja krājuma komplektēšanas ekspedīcija Sējas ciemā. No labās: speciāliste Valda Ratniece, direktore Anna Jurkāne, Sējas iedzīvotāja. 1979. gads

Siguldas novadpētniecības muzeja krājuma komplektēšanas ekspedīcija Sējas ciemā. No labās: speciāliste Valda Ratniece, direktore Anna Jurkāne, Sējas iedzīvotāja. 1979. gads

 

Muzeja direktorei nācās meklēt jaunus risinājumus Turaidas esošajā vēsturiskajā centrā, kur jauna būvniecība tika liegta. Tā radās ideja, par jauna tipa muzeja izveidi, kura tapšanas ceļš bija darbietilpīgs un sarežģīts. Darbs vainagojās ar rezultātu. 1988. gada 4. novembrī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 361 „Par Turaidas muzejrezervāta izveidošanu” uz Siguldas novadpētniecības muzeja bāzes tapa Latvijā pirmais muzejrezervāts, kuram 1994. gadā piešķīra Īpaši aizsargājama kultūras pieminekļa statusu. Ar mērķtiecīgu un neatlaidīgu darbu Turaidas vēsturiskais centrs no nesakoptas padomju saimniecības nomales kļuva par Eiropas nozīmes kultūras pieminekli un pasaules mēroga tūrisma objektu, kuru apmeklē tūristi no vairāk nekā 80 pasaules valstīm.

Līdz ar muzejrezervāta izveidi Anna Jurkāne organizēja Turaidas vēsturiskā centra ēku-pieminekļu izpēti, restaurāciju, kā arī vēsturiskās kultūrvides tai skaitā dīķus sistēmas atjaunošanu. Muzejrezervāta izveidi augstu novērtēja Eiropas muzeju forumā. 1996. gada 18. maijā Barselonā  Annai Jurkānei piedaloties apbalvošanas ceremonijā tika pasniegts Īpašs Atzinības diploms un Eiropas muzeju gada balvas laureāta nozīme, ko saņēma 10 labākie Eiropas muzeji.

Pamazām Turaidas muzejrezervāts ar Dainu kalnu, restaurētajām ēkām-pieminekļiem un sakopto vidi ir kļuvis par vienu no Latvijas simboliem – kultūras zīmi. Šeit Turaidas un Latvijas vēsturi iepazina arī Dānijas karaliene Margarēta II (1992.31.07), Lietuvas (1996.7.05), Igaunijas (1996.25.10), Islandes (1998.12.06), Slovēnijas (2000.3.03), Somijas (2001.10.05), Horvātijas (2003.6.04), Maltas (2006.20.06) prezidenti, kā arī vairāku valstu premjerministri, parlamentu vadītāji un parlamentu pārstāvji, konferenču un simpoziju dalībnieki.

Pusgadsimtu Anna Jurkāne savu spēku un enerģiju ir veltījusi kultūras mantojuma apzināšanai, pētniecībai, saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai. Viņas radošuma piepildītas ir visas Turaidas muzejrezervāta darbības jomas. Neatlaidīgā darba rezultātā ir tapušas vairāk nekā 40 ekspozīcijas par Gaujas lībiešu mantojumu, par Turaidas pils vēsturi, par Turaidas novada vēsturi tūkstoš gadu ritējumā, par Turaidas baznīcas un draudzes vēsturi, par Turaidas muižas saimniecisko centru un par latviskajā dzīvesziņā balstītajām vērtībām. Vadītas simtiem ekskursijas un, ar Latvijas vēsturi iepazīstināti tūkstošiem viesu. Organizētas starptautiskās konferences un nolasīti vairāk nekā 150 ziņojumi. Dažādos preses izdevumos publicēti ap 150 rakstu, par Turaidas pils izpēti, par izstāžu un ekspozīciju iekārtošanu muzejā, par Gaujas lībiešu kultūras saglabāšanu, par Dainu kalna izveidi, par Turaidas muzejrezervāta darbības principiem un attīstību. Organizēta vairāku desmitu muzeja grāmatu izdošana.

Izstādes “Tautasdziesma Dainu kalnā” atklāšanā. 2022. gada 6. jūlijs

Izstādes “Tautasdziesma Dainu kalnā” atklāšanā. 2022. gada 6. jūlijs

Nozīmīgs ir arī Annas Jurkānes ieguldījums Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā un muzeju nozares attīstībā, tas atzinīgi tiek vērtēts gan Latvijas, gan ārvalstu kultūras mantojuma institūcijās. Kā nozīmīgākie Annas Jurkānes apbalvojumi atzīmējami  – 2015. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā piešķirts Atzinības krusts, IV šķira; 2014. gadā Siguldas novada Domes augstākais apbalvojums –„Siguldas novada Goda novadnieks 2014” par mūža ieguldījumu Turaidas muzejrezervāta kā Eiropas nozīmes kultūras un pasaules mēroga tūrisma objekta izveidošanā un par izciliem nopelniem Latvijas un Siguldas novada vēstures izpētē un muzeoloģijas attīstībā; 2013. gadā Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas lielā Fēliksa balvu par izciliem nopelniem Latvijas vēstures izpētē un muzeoloģijas attīstīšanā.  Un patiess prieks mums visiem ir  par pagājušajā gadā gadā  Eiropas Komisijas piešķirto Eiropas mantojuma zīmi Turaidas vēsturiskajam centram. Sveicam, sakām paldies un daudz radošuma arī turpmāk, jo Turaida tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava.

 

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Publikācijas, Publikācijas un raksti