2024. gada 26. marts
Šogad, 24. martā aprit tieši 100 gadi, kopš 1924. gadā dibināts Triju Zvaigžņu ordenis - par piemiņu Latvijas valsts dzimšanai 1918. gada 18. novembrī. Ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes. Ordeni un goda zīmi piešķīra Latvijas pilsoņiem un ārvalstniekiem par nopelniem Latvijas labā. Tie varēja izpausties valsts, sabiedriskā, kultūras vai saimnieciskā darbā. Apbalvošanu ierosināja Valsts prezidents, Ministru prezidents, ministri un Ordeņa domes locekļi, kurā ietilpa Valsts prezidents, Ministru prezidents, trīs Saeimas locekļi un divi ordeņa lielkrusta komandieri, t.i. apbalvoti ar 1. šķiras – augstāko ordeni.
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoja arī visus karavīrus, kas bija brīvprātīgi iestājušies nacionālajā armijā līdz 1919. gada 17. martam un piedalījušies kaujās, ja vien jau viņi nebija saņēmuši Lāčplēša Kara ordeni.
Triju Zvaigžņu ordenis ir ar baltu emalju pārklāts Maltas tipa krusts ar zelta apmali. Tā aversa (priekšpuses) centrā atrodas zilas emaljas medaljons, kurā ietvertas trīs zelta zvaigznes. Reversa (aizmugures) centrā – zeltīts medaljons ar leģendu – LATVIJAS REPUBLIKA 1918.G. 18. NOVEMBRIS, apkārt-ordeņa devīze – PER ASPERA AD ASTRA (caur ērkšķiem uz zvaigznēm).
Augstākajām – I un II ordeņa šķirai komplektā ir piecstaraina ordeņa zvaigzne ar t.s. briljantveida stariem. Tās vidū ir zilas emaljas medaljons ar trīs zelta zvaigznēm, apkārt leģenda – PAR TĒVIJU. Ordeņa lente izgatavota no gaiši zila muarē auduma ar abpusējām zeltītām apmalēm. Dažādu šķiru ordeņiem ir atšķirīgs nēsāšanas veids:
I šķirai – 110 mm platā lentē nēsājams pār labo plecu ar krustu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē,
II šķirai – lente nēsājama ar krustu ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē,
III šķirai – krusts nēsājams ap kaklu 32 mm platā lentē,
IV šķirai – krusts 32 mm lentē ar rozeti, piespraužams krūšu kreisajā pusē,
V šķirai – tāpat, tikai bez rozetes.
I šķiras ordeņa īpašnieks ieguva nosaukumu – lielkrusta komandieris, attiecīgi zemākajām šķirām secīgi – lielvirsnieks, komandieris, virsnieks, kavalieris (V šķirai).
Ordeņa goda zīme ir 30 mm diametra apaļa medaļa, kuras aversā izcelts ordeņa krusta attēls, reversā leģenda – PAR TĒVIJU. I pakāpes goda zīme ir apzeltīta, II – sudraba, III – bronzas, tās nēsāja krūšu kreisajā pusē. Triju Zvaigžņu ordeņa autors ir mākslinieks G. Šķilters. Tie tika izgatavoti Rīgā, V.F. Millera ordeņu fabrikā.
Pirmie ar ordeņa augstāko - I šķiru apbalvotie Ordeņa lielkrusta komandieri bija Latvijas Republikas Valsts prezidents J. Čakste, Ārlietu ministrs Z.A. Meierovics, Ministru prezidents K. Ulmanis, dzejnieks J, Rainis. Viņus apbalvoja 1925. gadā.
Triju Zvaigžņu ordeņus, atšķirībā no Lācplēša Kara ordeņa nenumurēja, bet apbalvotos ierakstīja matrikulā ar attiecīgo kārtas numuru, ko ierakstīja apbalvojumam līdzi dotajā diplomā.
Par ordeni saņēmējam bija jāmaksā – I šķiras ordenis maksāja 150 latus (Ls), II šķiras – 85 Ls, III šķiras – 35 Ls, IV šķiras – 22 Ls, V šķiras – 20 Ls.
Pēdējo reizi Triju Zvaigžņu ordeni Latvijas starpkaru periodā piešķīra 1940. gada 11. maijā. Pēc tam sekoja gan padomju, gan vācu okupācija, kad par šādu apbalvojumu nācās aizmirst. Latvijai atgūstot neatkarību, tika atjaunots arī senais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis – vizuāli tieši tāds pats kā iepriekšējais, tāpat arī ar piecām šķirām un trīs pakāpju goda zīmēm. Atjaunošana notika 1994. gada 25. oktobrī.
