Turaidas pilij – 810

Viduslaiku pils vārtus – atvērumu mūrī vai torņa caurbrauktuvi – izveidoja par nocietinātu ieeju. Ārējie vārti bija ieeja, kas atradās aiz aizsarggrāvja un paceļamā tilta. Pa Turaidas pils ārējiem ziemeļu vārtiem varēja iekļūt ziemeļu priekšpilī.

Diemžēl vārtu izskats nav saglabājies nevienā attēlā, bet tie ir aprakstīti Turaidas pils 1590. gada revīzijas protokolā: “Pretī piebrauktuvei atrodas ar dzelzīm labi apkalti vārti ar lielu piekaramo atslēgu tajos. Šajos vārtos ierīkotas durvis ar atslēgu un piekaramo atslēgu. Virs vārtiem ir kambarītis vārtniekam, kokā mūrēts”. 

Turaidas pilsdrupu plāns 19. gs. beigās. Uzraksts vācu valodā (pasvītrots ar sarkanu) Aeusseres Thor – ārējie ziemeļu vārti. (No: Löwis of Menar, K. Die Burg Fredeland oder Treiden, in: Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1895. Riga, 1896.)

Kā zināms no labi saglabātām citzemju viduslaiku pilīm, galveno vārtu ailas noslēgšanai izmantoja masīvas ozolkoka vērtnes. Vērtņu biezos dēļus vai plankas sanagloja ar daudzām lielgalvu naglām, vai arī tās apkala ar dzelzs sloksnēm. Tad ienaidnieks tās nevarētu sacirst, jo dzelzs cirvji, cērtot dzelzs naglas un loksnes, ātri atcirstos un kļūtu neasi.

Vārtus varēja nostiprināt aizvērtā stāvoklī, tiem priekšā aizbīdot smagu baļķi. Tā viens gals tika iestiprināts labo sānu mūrī izveidotā padziļinājumā, bet otrs gals pēc aizbīdīšanas atdūrās kreiso sānu mūrī izmūrētā ligzdā. Vārtus varēja nocietināt, arī izmantojot smagu dzelzs aizbīdni. Turaidas pils 16. gs. revīzijā minētā lielā piekaramā atslēga noteikti bija pievienota ārējo vārtu iekšpusē. Varbūt tā papildus nostiprināja koka vai metāla aizbīdni, lai to bez atslēgšanas nevarētu izkustināt? 

Lielās un smagās vārtu vērtnes atvēra tikai tad, ja pilī vajadzēja iekļūt vai no tās izbraukt pajūgam, ratiem vai ragavām, vai arī iejāt jātniekiem. Ikdienā kājāmgājēji pilī iekļuva pa ārējo vārtu vērtnē iebūvētām cilvēka auguma durvīm. Kā lasāms minētajā Turaidas pils revīzijas protokolā, mazie vārtiņi jeb durtiņas bija aizslēdzamas ar divejādām atslēgām. Viena bija priekškaramā atslēga, kas vērtnei pievienota no iekšpuses, bet otra droši vien bija caurslēdzama. Piekaramās atslēgas nodrošināja, ka pa pils vārtiem no ārpuses neviens nemanīts nevarēja iekļūt.

“Kokā mūrētais” vārtnieka kambarītis droši vien bija celts pildrežģa tehnikā, atstatumus starp koka statņiem aizpildot ar ķieģeļu mūrējumu. Varbūt Turaidas pils ārējie vārti kādreiz izskatījās tā, kā tos savulaik rekonstrukcijas zīmējumā iztēlojies arhitekts Gunārs Jansons.

Sagatavoja Ieva Ose, TMR galvenā speciāliste