Noslēdzoties trīs dienu pasākumu ciklam, kas veltīti arheologa Jāņa Graudoņa simtgadei, Turaidas muzejrezervātā 29. augustā uz starptautisku konferenci „Pils. Arheoloģija. Muzejs. Arheologam Jānim Graudonim – 100” pulcējās liels skaits piļu pētnieku, arheologu, muzeja speciālistu un kultūras mantojuma ekspertu, lai iepazītos ar arheologa Jāņa Graudoņa darba dzīves plašo veikumu un rezonansi mūsdienās, kā arī dalītos dažādajā pieredzē arheoloģisko ekspedīciju organizēšanā viduslaiku pilīs un to eksponēšanas un ekspozīciju veidošanas iespējām.

Konferenci atklāja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs Jundzis, uzsverot, ka Turaidas muzejrezervāts ir vieta, kur zinātne un pētniecība vistiešākā veidā sastopas ar sabiedrību. Pētnieki pēta, raksta monogrāfijas, uzstājas, bet vissvarīgākais ir šīs uzkrātās zināšanas nodot plašai sabiedrībai, ko ļoti veiksmīgi īsteno Turaidas muzejrezervāts gan valsts, gan starptautiskā līmenī. T.Jundzis atgādināja arī arheologa Jāņa Graudoņa sasniegumus, kas bija apjomīgi ne tikai senvēstures un Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē, bet arī starptautiskajā sadarbībā, esot par Eiropas arheologu asociācijas biedru un organizējot II Eiropas arheologu kongresu Latvijā. Uzrunas turpināja Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociācijas prezidents Bengts  Kilsbergs, izsakot pateicību muzejrezervāta vadībai par iespēju asociācijas 23. Ģenerālo asambleju rīkot Turaidā, iepazīt Turaidas mūra pili un plašo muzejrezervāta piedāvājumu, kā arī piedalīties šajā konferencē. B.Kilsbergs iepazīstināja ar asociācijas darbības pamatuzdevumiem, kas vērsti uz Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju popularizēšanu, pieredzes apmaiņas veicināšanu un jaunu ideju gūšanu tālākai muzeju darbībai. Konferences atklāšanā piedalījās arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, uzsverot domu par arheologu darbu, kā ļoti ietekmējošu faktoru nacionālās identitātes veidošanā.

Konferences pirmajā sesijā Turaidas muzejrzervāta direktore Anna Jurkāne pateicās Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociācijai, LU Latvijas vēstures institūtam par sadarbību konferences rīkošanā un izteica visdziļāko cieņu Jāņa Graudoņa meitai Rasai Graudonei par klātbūtni un sava tēva piemiņas uzturēšanu. Ziņojumā „Arheoloģiskā izpēte un muzeja ekspozīcijas” Anna Jurkāne iepazīstināja klātesošos ar Turaidas pils izpētes un ekspozīciju radīšanas pieredzi vairāk kā 25 gadu garumā, ar piemēriem parādot katras jaunas ekspozīcijas stāstu un tās radīšanas darba metodiku, kam par pamatu vienmēr ir bijis vienojošs mērķis – no kokiem apaugušā Turaidas pilskalna atsegt senās pils pamatus, laika gaitā parādot kā pils drupas pārtop par muzeju, pateicoties rūpīgai un ilgstošai Turaidas pils arheoloģiskajai ekspedīcijai Jāņa Graudoņa vadībā. Stāstu par Turaidas pils atdzimšanu turpināja LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis ziņojumā „Arheoloģiskie izrakumi Turaidas pilī Jāņa Graudoņa vadībā”, detalizēti informējot par arheoloģisko izrakumu procesa organizēšanu un paveikto Turaidas pilī. LU Latvijas vēstures institūta pētniece Zigrīda Apala savā ziņojumā „Divu arheologu sadarbība viduslaiku piļu pētniecībā” atsauca atmiņā sadarbību ar Jāni Graudoni, daudzu gadu garumā daloties pieredzē un arheologu noslēpumos, paralēli vadot Cēsu viduslaiku pils arheoloģisko ekspedīciju 30 gadu garumā. Sesijas noslēgumā arheologs Ēvalds Mugurēvičs iepazīstināja ar Jāņa Graudoņa dzīves gājumu un sabiedrisko darbību.

Konferences otrajā sesijā varēja iepazīt citu valstu pieredzi piļu pētniecībā arheoloģijas jomā. Turku muzeju centra pārstāve, restauratore Rikka Saarinena iepazīstināja ar Turku pils muzeja jauno ekspozīciju, kuru atklāja šī gada jūnijā, akcentējot arheoloģisko priekšmetu nozīmi, mērķtiecīgi stāstot par Turku pils vēsturi, kā arī ar vairākiem piemēriem parādīja kā konkrēta atrasta senlieta, izejot restaurācijas gaitu, ieņem savu vietu ekspozīcijas vitrīnā, akcentējot vēstures stāsta būtību. Dānijas Nyborgas pils pārstāvis Janus Mollers Jensens aizrautīgā stāstījumā pierādīja, kā konkrēta, arheoloģiski rūpīgi pētīta pils var tikt izmantota par pilsētas zīmolu, radot veselu mārketinga un reklāmas pasākumu virkni, kas piesaista pasaules tūristu uzmanību. Traķu Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītājs Ugnius Budvidas vēstīja par seno vēsturisko ēku – Traķu viduslaiku pili, kas gadu gaitā kļuvusi par modernu un pievilcīgu kultūras objektu, bet pētnieks Aleks Pluskovskis no Lielbritānijas stāstīja par dažādu valstu sadarbības projektu „Krusta karu ekoloģija: iekarojumu, kolonizācijas un reliģisko izmaiņu ietekme uz vidi viduslaiku Baltijas jūras reģionā”, uzsverot dažādu zinātņu nozaru sadarbības nepieciešamību viduslaiku vēstures pētniecībā. Šī projekta noslēguma konference nākamajā gadā plānota Rīgā.

Konferences trešajā sesijā Ventspils muzeja direktora vietnieks – vadošais pētnieks Armands Vijups klātesošos iepazīstināja ar jaunākajiem arheoloģiskajiem atradumiem Kurzemē ziņojumā „Ziemeļkurzemes vēsturisko laiku apbedījuma vietas un Ventspils muzejs”. Konferences noslēgumā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs, Jāņa Graudoņa skolnieks Jānis Ciglis hronoloģiski secīgi iepazīstināja ar Jāna Graudoņa devumu Latvijas senvēstures izpētē, tādējādi pilnībā atklājot izcilā arheologa nenovērtējamo ieguldījumu mūsu valsts vēstures izzināšanā.

Konferences noslēgumā visi referenti un dalībnieki kopīgi apmeklēja Turaidas pili un iemūžināja mirkli fotogrāfijā, kopīgās sarunās vienojoties par arheoloģiskās izpētes nenoliedzami nozīmīgo lomu viduslaiku kultūras pieminekļu saglabāšanā un eksponēšanā. Dienas izskaņā konferences viesi, referenti un organizatori kopā ar Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociācijas Ģenerālās asamblejas dalībniekiem viesojās Livonijas ordeņa Siguldas pilī, kur visus viesmīlīgi uzņēma Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, iepazīstinot ar rekonstruēto pils daļu un aktivitāšu programmas piedāvājumu. Konference veiksmīgi izdevās, pateicoties labajai  sadarbībai ar LU Latvijas vēstures muzeju, Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociāciju, Latvijas Muzeju biedrību, Siguldas novada domi, finansiālo atbalstu gūstot arī no Valsts Kultūrakapitāla fonda.