istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno

Reformācijas un pēcrefromācijas laika Reinzemes „bārdaino vīru” krūzes Turaidas pilī


Šī gada 31. oktobrī Eiropa atzīmē Mārtiņa Lutera reformācijas piecsimtgadi. Arī Rīga un citas Baltijas pilsētas pēc dažiem gadiem varēs svinēt līdzīgu jubileju, jo Livonijā protestantisma idejas sāka izplatīties jau 16. gs. 20. gados. Par šīs kustības norisi Latvijas arhīvos saglabājušies dažādi rakstīti dokumenti, bet vizuālu liecību gandrīz nav, tāpēc interesants ir ikviens tālaika priekšmets, kura formā un dekorā tieši vai netieši atspoguļojas toreizējo livoniešu attieksme pret Reformāciju. Iepriekšējos gados gan „Siguldas Avīzē”, gan Turaidas muzejrezervāta mājaslapā vairākkārt publicēti raksti par Turaidas pilī atrastiem krāsns podiņiem, kuru dekorā izpaudās atbalsts protestantisma idejām. Šoreiz iepazīstināsim ar uz Turaidas pili atvestajiem keramikas traukiem, kuru rotājuma izcelsme saistās ar vācu reformācijas laiku.

Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos, kas notika 1976.–2000. gadā arheologa Jāņa Graudoņa vadībā, atrada vairāk nekā 8000 keramikas trauku fragmentu. Apmēram desmitā daļa no tiem ir tā sauktā akmensmasas keramika – lauskas no importa traukiem, kas 14.–17. gs. ievesta no Vācijas podnieku darbnīcām, lielākoties no Reinzemes.

Ķelnē 16. gs. vidū izgatavota bārdainā vīra krūze ar reformācijas laika uzrakstu „VAN GOT MIT VNS..” (zīmējums no grāmatas: F. Jaennicke, Grundriss der Keramik..., Stuttgart 1879, S. 437)

Ķelnē 16. gs. vidū izgatavota bārdainā vīra krūze ar reformācijas laika uzrakstu „VAN GOT MIT VNS..” (zīmējums no grāmatas: F. Jaennicke, Grundriss der Keramik…, Stuttgart 1879, S. 437)

Par akmensmasu (vācu val. Steinzeug, angļu val. stoneware) sauc no ļoti kvalitatīva gaiša māla izgatavotus traukus, kas apdedzināti sevišķi augstā temperatūrā – ap 1200o – 1300o C. Līdz ar to māls saķepis ļoti cietā un īpaši izturīgā masā, kurā nav poru un kas pēc izskata atgādina viendabīgu akmens virsmu. Akmensmasas keramika ir ūdensnecaurlaidīga un tā neuzsūc smakas, tāpēc no tās viduslaikos un agrajos jaunajos laikos gatavoja vīna un alus kausus, krūzes un vēderainas pudeles šķidrumu uzglabāšanai. Tie bija ne tikai ērti dzeramie trauki, bet arī grezni galda piederumi.  Gaišais Reinzemes māls ir ļoti viendabīgs jeb smalkgraudains un īpaši plastisks, tāpēc vēlās gotikas un renesanses laikā 15. gs. beigās un 16. gs. akmensmasas trauku virsmu sāka dekorēt ar smalki izstrādātu reljefu rotājumu. Viens no ļoti izplatītiem dekora variantiem bija bārdaina vīra sejas maskas, kuras sevišķi lielā skaitā veidoja Ķelnes podnieku darbnīcās 16. gs. otrajā trešdaļā, bet 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. to galvenais izgatavošanas centrs bija Frehene.

Akmensmasas keramika Eiropā ir daudz pētīta – sevišķi vācu un angļu valodā publicēti neskaitāmi raksti, grāmatas un muzeju katalogi. Tajos atrodamas dažādu formu trauku izcelsmes vietas, datējums un reljefā dekora analīze. Par „bārdainā vīra” krūžu (vācu val. Bartmann, Bartmannkrug) nosaukuma izcelsmi un atveida nozīmi dažādi ārzemju autori izteikuši vairākus atšķirīgus uzskatus. Pēc sava izskata šīs krūzes ar bumbierveida korpusu un uz kakla novietotu padzīvojuša bārdaina vīrieša seju, kurai piešķirtas dažādas grimases, atgādina resnu vīru. Tāpēc viens no uzskatiem ir, ka krūze varētu atveidot tās izgatavotāju, krūzes īpašnieku vai dzēriena baudītāju, bet sejas maska uzskatāma par viņa portretu vai karikatūru. Vēl citi uzskata, ka bārdainie vīri atgādina Jēzu Kristu, sevišķi uz tām krūzēm, kuru apaļo vēderu kā josta apjož uzraksta frīze ar reformācijas laika saukļiem toreizējā vācu valodā, piemēram, „Ēd un dzer, bet neaizmirsti Dievu” (DRINCK VND EST GODES NIT VERGESST), „Ja Dievs ir ar mums, kurš var būt pret mums” (VAN GOT MIT VNS VER KEN VEDER VNS) vai protestantu devīzi „Tā Kunga vārds paliek mūžīgi” „(DES HERRN WART BLEIFT IN EWICKEIT). Daži autori kā krūžu atveidu prototipus nosaukuši konkrētas vēsturiskas personas – dažādus viduslaiku vai agro jauno laiku valdniekus, no kuriem zināmi bārdaini attēli. Viens no tādiem ir kardināls Roberto Bellarmino (1542–1621), protestantisma apkarotājs, kura vārdā „bārdainā vīra” krūzes sauktas Anglijā (angliski – bellarmine jug).

Frehenē 17. gs. izgatavota bārdainā vīra krūze (zīmējums no grāmatas: F. Jaennicke, Grundriss der Keramik..., Stuttgart 1879, S. 431)

Frehenē 17. gs. izgatavota bārdainā vīra krūze (zīmējums no grāmatas: F. Jaennicke, Grundriss der Keramik…, Stuttgart 1879, S. 431)

Bārdaino vīru seju daudzveidība uz Ķelnē un Frehenē izgatavotajām krūzēm ir milzīga, tomēr neviens reljefais atveids nav unikāls darinājums. Tas iegūts no negatīvās formas un ticis nospiests daudzos eksemplāros. Pieaugot arheoloģisko atradumu skaitam dažādās Eiropas vietās, pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka „bārdainā vīra” krūzi nevar uzskatīt par konkrēta cilvēka portretu, bet tikai par vispārinātu attēlu. Tāpat daudzus autorus nepārliecina pieņēmums par Kristus atveidu, kaut gan daļa no 16. gs. „bārdainā vīra” krūzēm papildināta ar moralizējošu vai reformāciju atbalstošu saukli vācu valodā. Vēl viens uzskats šīs krūzes saista ar viduslaiku folklorā un 15.-16. gs. attēlos sastopamajiem mežonīgajiem vīriem (vācu wilder Mann) – toreizējos nostāstos tie bija dziļi mežos dzīvojuši cilvēki – dabas bērni, kas esot iztikuši bez civilizācijas labumiem un noauguši ar garu, pinkainu bārdu. Tomēr uz daudzām krūzēm attēloto vīriešu maskām ir tik rūpīgi frizētas bārdas, ka arī šis uzskats pētnieku vidū nav guvis atbalstu.

Lai arī kāds būtu „bārdainā vīra” krūžu atveidu izskaidrojums, tās 16. un 17. gs. bija ļoti izplatītas plašā teritorijā. Savas augstās kvalitātes un dekoratīvā izskata dēļ „bārdainā vīra” krūzes no Ķelnes un Frehenes podnieku darbnīcām uzpirka lieltirgotāji un importēja uz Ziemeļjūras un Baltijas jūras baseina zemēm. Daļa no šiem traukiem sasniegusi arī Latvijas pilsētas un pilis.

Turaidas pilī atrastas lauskas no bārdainā vīra krūzes, kas izgatavota Ķelnē 16. gs. otrajā trešdaļā. Agra Tabaka. foto

Turaidas pilī atrastas lauskas no bārdainā vīra krūzes, kas izgatavota Ķelnē 16. gs. otrajā trešdaļā. Agra Tabaka. foto

Turaidas pilī atrasti nelieli fragmenti no četrām „bārdainā vīra” krūzēm. Nelielās lauskas nedod priekšstatu par kādreizējo veselo trauku izskatu, bet to var atrast daudzos attēlos – senākie zīmējumi iespiesti jau 19. gs. vācu publikācijās par keramiku. Katra no Turaidas bārdaino vīru sejām ir atšķirīga. Viena bijusi krūze ar lodveida korpusu, kuru vidū apņēmusi horizontāla josla, kas rotāta ar slīpu svītriņu un sīku lodīšu miju. Šī josla novietota tajā pat vietā, kur citām Ķelnes krūzēm lasāms kāds no iepriekš minētajiem moralizējošiem uzrakstiem. Turaidas krūzes kaklu un plecu daļu rotā bārdaina vīrieša sejas maska ar nopietnu izteiksmi, taisnu degunu, mandeļveida acīm bez iezīmētām zīlītēm un taisnstūrainu bārdu, kuras rūpīgi noķemmētās viļņotās šķipsnas izkārtotas simetriski uz abām pusēm. Līdzīgas, bet ne analogas nopietnu vīru seju maskas dekorē vēl divas „bārdainā vīra” krūzes, no kurām Turaidas pilī atrastas pavisam nelielas sejas lauskas. Pēc Ķelnes pilsētas muzeja 2007. gadā izdotā kataloga var noteikt, ka visas trīs Turaidas krūzes varētu būt izgatavotas Ķelnē – vai nu Komödienstrasse, vai arī Maximinenstrasse ielā bijušās podnieku darbnīcās 16. gs. otrajā trešdaļā. „Bārdaino vīru” maskām raksturīga renesanses laikam tipiska reālistiski veidota plata seja, nosvērta izteiksme un pasvītrota simetrija. Šī laika Ķelnes „bārdainā vīra” krūzes bija 15 līdz 25 cm augstas. Mazākās izmantotas dzeršanai, bet lielākajās dzēriens pasniegts galdā un no tām ieliets mazajās krūzēs.

Turaidas pilī atrastas lauskas no bārdainā vīra krūzes, kas izgatavota Frehenē 17. gs. Agra Tabaka. foto

Turaidas pilī atrastas lauskas no bārdainā vīra krūzes, kas izgatavota Frehenē 17. gs. Agra Tabaka. foto

Ceturtais Turaidas pilī atrastais bārdainā vīra krūzes fragments ir pilnīgi citāds. Šis trauks drīzāk saucams par pudeli, jo kakliņa atvēruma diametrs ir tikai 4,5 cm. Šaurās augšdaļas dēļ arī bārdainā vīra seja veidota gareni izstiepta un atgādina nevis reālu cilvēku, bet gan spēcīgi stilizētu un ģeometrizētu masku. Sejā  mandeļveida acis ar apaļām zīlītēm atgādina brilles, pieri klāj stāvas rievas un ķemmveida uzacis, lielie maisiņi zem acīm tikpat labi varētu būt uzsvērtie vaigu kauli, šaura vertikāla svītriņa iezīmē degunu, par kura apakšdaļu un nāsīm simboliski norāda trīs lodītes, bet  sejas apakšdaļā uz abām pusēm lejup noķemmēta bārda, kas ir līdzīga rupjas otas sariem. Stilizētā seja, kuras atsevišķas daļas nav viennozīmīgi izprotamas, atgādina noslēpumainu viepli, kas ir tik raksturīgs manierisma stila maskaroniem. Frehenes 17. gs. „bārdainā vīra” krūzes un pudeles atšķiras no 16. gs. Ķelnē izgatavotajām krūzēm ne tikai pēc sejas maskas kāpinātās stilizācijas pakāpes, bet arī pēc izveidojuma rūpības. Frehenes dekors parāda diezgan primitīvu aplicētu zemcilni, kad uzliktā reljefa malas nav sapludinātas ar trauka virsmu, bet atstātas tik tikko piegludinātas. Turaidas atradumam pilnīgi analogu trauku Eiropas muzeju katalogos līdz šim nav izdevies atrast, bet līdzīgas sejas maskas veidotas daudzām Frehenē 17. gs. pirmajā pusē vai vidū izgatavotām lielvēderainām olas formas „bārdainā vīra” krūzēm. To augstums sasniedza 30 – 45 cm, un šaurā kakla dēļ šie trauki pareizāk būtu saucami par pudelēm. Lielais tilpums šos Frehenes „bārdainos vīrus” ļāva izmantot, lai tajās no mucas iepildītu alu vai vīnu un to no pagraba uznestu līdz ēdamgaldam, pie kura sēdēja daudzi svinētāji.

Turaidā atrastās 16. un 17. gs. „bārdaino vīru” krūžu lauskas ir nozīmīgi atradumi, jo parāda gan izsmalcināto galda kultūru, kas valdījusi pilī 16. gs. vidū, gan no vairāku tūkstošu kilometru attālās Reinzemes importēto trauku plašo izplatības areālu. Kaut arī uz Turaidas pils izrakumos atrastajām „bārdaino vīru” krūžu lauskām nav reformācijas laika uzrakstu, tās ir to laiku materiālās vides liecinieces.

Ieva Ose
Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

Raksts publicēts “Siguldas Avīzē”, 2017, Oktobris

 , ,        Aktuāli, Jaunumi, Raksti