Turaidas muižas bijušajos dārzos zied ābeles. Ieskatoties M. Caunes veiktajos Turaidas pilsmuižas vēsturiskās izpētes materiālos varam lasīt, ka raksturīga Turaidas muižas iezīme ir dārzi un parki. Jau 1590. gada revīzijas dokumentā minēts, ka “pie pils atrodas augļu dārzs”.  1876. gadā J. Bērziņš raksta, ka Turaidā bijis augļu dārzs un puķu dārzs ar vārtiem. Dārzā laiduši arī apmeklētājus,  kas, “ja laipnīgs dārznieks to neliedz, jaukumus še atradīs diezgan.”

Zināms, ka 19. gs. muiža dārziem pievērsa lielu uzmanību, pat laikos, kad muiža bija parādos un tai draudēja ūtrupe. Kad 1819. gadā Hermanis Kampenhauzens slēdza nomas līgumu ar Nikolaju fon Transe, pēdējais apņēmās turēt kārtībā dārzu, nesamazināt koku un krūmu daudzumu, un rūpēties par sakņu dārzu.

Gleznainās pilsdrupas ar dārziem gan bija apmeklētāju iecienītas, bet prasīja no muižas visai lielus izdevumus. Raksturīgs šai ziņā ir Baltazara fon Kampenhauzena ziņojums zemes tiesai 1871, gadā, ka daudz izmaksā ļoti plašie dārzi un parku apstādījumi, kaut arī salīdzinājumā ar Auļu un Siguldas muižu dārziem Turaidā izdod tikai pašu nepieciešamāko. Taču publikas pieprasījuma dēļ to aizlaist nedrīkst. Dārzu un apstādījumu muižā bija daudz. 1903./1905. gada Bauera kartē iezīmēti vairāki dārzi, to starpā arī - dārzi austrumos no pilsdrupām, starp pārvaldnieka jauno māju un ēkām pie dīķiem, ap klaušinieku māju, uz dienvidiem no Šveices mājas, pie vagara mājas. Pie Šveices mājas augušas ābeles un plūmju koki.

Arī mūsdienās Turaidas muzejrezervātā dārzu kopšana turpinās. Turaidas dārzi šajā maija nogalē krāšņi zied. Aicinām izbaudīt šo pavasara brīnišķīgo mirkli, kas ir tik īss un ātri gaist!