Muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un arheologs Jānis Graudonis viņa 90 gadu jubilejā. 2003. gada 23. augusts

Turaidas muzejrezervāta zinātniskajā arhīvā vienā no nodaļām glabājas izcilā arheologa un sabiedriskā darbinieka Dr. habil.hist. Jāņa Graudoņa (1913–2005) arhīvs. Dr. hist. Guntis Zemītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs, jau vairākus gadus veic šī arhīva zinātnisko apstrādi. Guntis Zemītis, kā norāda muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne, ir Turaidas pils arheologa Jāņa Graudoņa audzēknis un zinātniskais mantinieks, jo arheoloģisko izrakumu lauka darbu skolu viņš izgāja Graudoņa vadītajos izrakumos Turaidas pilī.

Arhīvā esošie dokumenti, sarakste, manuskripti u.c. avoti sniedz ieskatu arheologa darbā padomju režīma apstākļos laika periodā, kas iestājās pēc Josifa Staļina nāves (1953) un turpinājās līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai (1990). Saglabātie zinātnisko rakstu, rakstu krājumu, monogrāfiju manuskripti, recenzijas, sarakste ar institūcijām un privātpersonām atsedz padomju režīma neredzamo pusi – kontroles mehānismu, cenzūru, un mēģinājumus tos apiet.

Otra arhīva daļa raksturo Jāņa Graudoņa sabiedrisko darbību latviešu tautas Atmodas gados un pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas, sniedz ieskatu vairāku sabiedrisko organizāciju izveidē, atsedz maz zināmas lappuses to darbībā, realizētās un nerealizētās iecerēs, no kurām daudzas nav zaudējušas savu aktualitāti arī mūsdienās.

Darbs pie arhīva izpētes turpinās, muzejrezervāts ik pa laikam sagatavo informāciju par izpētes gaitā iegūtiem faktiem. Jāņa Graudoņa arhīvs glabā liecības gan par viena cilvēka dzīvi un darbu, gan laikmetu, kurā viņš darbojies. Domājams, tas ieinteresēs ne vienu vien pētnieku – gan arheologu, gan vēsturnieku.

Guntis Zemītis ar video starpniecību ļaus ielūkoties bagātajā kultūrvēstures mantojumā, ko glabā arheologa Jāņa Graudoņa arhīvs.

Līdz šim publicētie raksti par Jāņa Graudoņa arhīvu Turaidas muzejrezervātā: