Burgen im Ostseeraum und ihr europäischer Kontext: Beiträge der Konferenz vom 27.08.-01.09.2017 auf der Marksburg bei Braubach am Rhein (Beiträge zur Ur- und Frühgeschichte Mitteleuropas, Bd. 98; Archaeologia Medii Aevi Finlandiae XXVII; Castella Maris Baltici XIV). / Hrgs. Felix Biermann, Elisabeth Crettaz-Stürzel, Christofer Herrmann. Langenweissbach: Beier&Beran. Archäologische Fachliteratur, 2021.

Baltijas jūras reģiona valstu viduslaiku piļu pētnieki kopš 1991. gada katras otrās vasaras noslēgumā pulcējas vienā no valstīm, lai tiktos konferenču ciklā ar nosaukumu Castella Maris Baltici (šī vārdkopa latīņu valodā nozīmē “Baltijas jūras pilis”). 2017. gada augusta beidzamajā nedēļā Castella Maris Baltici XIV konference notika Vācijā, Reinas krastā netālu no Koblencas esošajā mazajā Braubahas pilsētiņā. Vairāk nekā 30 dalībnieku – arheologi un arhitekti, viduslaiku vēsturnieki un mākslas vēsturnieki, muzeju darbinieki, universitāšu pasniedzēji un doktoranti – bija ieradušies no astoņām valstīm – Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas. Konferences organizētāji – Eiropas piļu institūts (Europäisches Burgeninstitut) sadarbībā ar divu vācu universitāšu profesoriem – piļu pētniekiem bija izvēlējušies divas galvenās referātu tēmas: “Pilis kā Rietumeiropas un Baltijas reģiona kultūras, arhitektūras un ekonomisko sakaru izpausmes vietas” un “Piļu romantika un atjaunošana 19. un 20. gadsimtā”.

Šopavasar vācu izdevniecībā Beiran&Beiran iznācis konferencē nolasīto referātu krājums. Tajā raksti iespiesti vācu vai angļu valodā, pie tam katram pievienots attiecīgi otras valodas kopsavilkums. Krājumam ir trīs sastādītāji – toreizējais Greifsvaldes un tagadējais Šcecinas universitātes arheoloģijas profesors Felikss Bīrmans, Berlīnes Tehniskās universitātes mākslas vēstures profesors Kristofers Hermans un emeritētā doktore Elizabete Kretaca-Štircela. Izdevumā lasāmi 17 zinātniski raksti, kuros fiksēta lielākā daļa no konferencē nolasītajos referātos un demonstrētajos stenda referātos apkopotās informācijas. Tāpat kā konferencē, arī rakstu krājumā pētījumi sadalīti divās nodaļās – pirmā veltīta Baltijas jūras baseina pilīm un to reģionālajiem vai starpreģionālajiem kontaktiem, bet otrā – viduslaiku piļu restaurācijas jautājumiem divu beidzamo gadsimtu laikā.

Krājumā Latviju pārstāv divas autores – Turaidas muzejrezervāta vēsturniece Vija Stikāne ar rakstu “Rīgas arhibīskapijas (1255–1566) fogti un to celtās viduslaiku pilis” un mākslas vēsturniece Ieva Ose ar pētījumu “Keramikas izmantošana Latvijas pilīs 13.–16. gs.”. Abos rakstos uzmanība pievērsta arī Turaidas pilij – gan kā nozīmīgai ķieģeļu gotikas celtnei, gan fogta sēdeklim. V.Stikānes rakstu ilustrē arī divi ar Turaidu saistīti attēli – mūsdienu fotogrāfija ar skatu uz pili no rietumu puses un kādreizējā fogta zīmoga nospiedums no laika starp 1400. un 1550. gadu.

Tā kā piļu pētnieku apvienības Castella Maris Baltici konferenču referātus vienmēr papildina zinātniskas ekskursijas, kurās citvalstu dalībnieki tiek iepazīstināti ar apmeklētā reģiona nozīmīgākajām viduslaiku pilīm, tad arī rakstu krājumam pievienots 2017. gadā apmeklēto arhitektūras pieminekļu ilustrēts apskats. Tā maršruts un ziņas par pilīm ne tikai atgādina konferences dalībniekiem par kopīgajiem izbraucieniem, bet arī noderēs citiem piļu pētniekiem, kas Castella Maris Baltici XIV konferencē nepiedalījās.

Aplūkotais rakstu krājums, kā arī daļa no agrāk iznākušajiem sējumiem no sērijas Castella Maris Baltici ir lasāmi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Turaidas muzejrezervāta bibliotēkā, jo Turaidā 2005. gadā notika cikla 8. konference. Sērijas aizsācēji – Somijas viduslaiku arheologu biedrība ir uzsākusi agrāko sējumu skenēšanu, jo lielākā daļa no tiem ir izpārdota. Pēc kāda laika tie būs digitāli pieejami biedrības mājaslapā, meklējot pēc otra sērijas nosaukuma Archaeologia Medii Aevi Finlandiae ( http://www.skas.fi/in-english/amaf-series/ ).