2022. gada 12. jūnijs
Pirms trim gadiem Turaidas muzejrezervāta mājaslapā bija publicēts raksts par jaunajā ekspozīcijā Klaušinieku mājā izstādīto Latvijas Zemnieku Savienības (LZS) Turaidas nodaļas karogu, kas gatavots pēc mākslinieka Anša Cīruļa meta.
Rakstā izklāstīts karoga ceļš līdz muzejam, bet nebija zināms tā izgatavošanas laiks. Tagad tas ir precizēts, pateicoties Cēsu muzeja vēsturnieka Tāla Pumpuriņa atrastajai informācijai periodikā. Latvijas Zemnieku Savienības laikraksta “Brīvā Zeme” 1932. gada 4. janvāra numurā ievietots sekojošs raksts.
“Karoga svētki Turaidā
Mūsu partijas Turaidas nodaļa sarīkoja Jaungadā Turaidas pagasta namā karoga svētkus. Neskatoties uz pašreizējiem krīzes apstākļiem, turaidieši karogu ieguvuši paši saviem līdzekļiem, bez liekiem pabalstiem. Karoga iesvētīšanā piedalījās teoloģe Ozoliņa, uzsvērdama savā runā, ka tikai vienībā un ticībā ir spēks. Pēc tam karogu pasniedza Saeimas dep[utāts] J. Lejiņš-Leja enerģiskajam nodaļas priekšniekam Pēterim Pētersonam. Tad Saeimas dep. J. Lejiņš-Leja vairāk nekā stundu garā runā iztirzāja daudzus politiskus un saimnieciskus jautājumus, ko klātesošie uzņēma ar lielu piekrišanu. Apsveikumos piedalījās tuvākais kaimiņš LZS Krimuldas nodaļa, kuras pārstāvis Elmārs Robiņš norādīja, ka taisni tagad, grūtajā zemnieku stāvoklī, šis zaļais karogs visvairāk vajadzīgs, jo labāku nākotni sasniegs zemnieks, tikai pulcējoties kopējā darbā zem sava karoga. Tad vietējie aktieri ar lielu drosmi un publikas piekrišanu nospēlēja 3 cēl. komēdiju: Mauriņa Litas kāzas. Beigās sekoja kopmielasts un saviesīga dzīve. Vakars noritēja lielā vienprātībā un omulībā.”
Rakstu ilustrē divas fotogrāfijas. Vienā ir redzama Turaidas pagasta nama zāle, kurā pulcējušies sarīkojuma dalībnieki, bet otrā – Latvijas Zemnieku Savienības Turaidas nodaļas valde. Parakstā attēloto sešu vīru vārdi nav nosaukti. Tagad divus no tiem ir izdevies atpazīt – kreisajā malā sēž rakstā minētais LZS Turaidas nodaļas priekšnieks Pēteris Pētersons, bet aiz viņa stāv Jānis Vītols, Turaidas pagasta “Rudzīšu” māju saimnieks.
Latvijas Zemnieku savienības Turaidas nodaļas valde.
Kreisajā malā sēž Pēteris Pētersons, aiz viņa stāv Jānis Vītols
Tātad LZS Turaidas nodaļas karogs izgatavots 1931. gada nogalē. Tas līdz Otrā pasaules kara beigām glabājies kādreizējā Turaidas nodaļas priekšsēdētāja P. Pētersona mājās.
Pēteris Pētersons (1891–1977) bija Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu (1919–1920) dalībnieks, kam pēc agrārās reformas tika piešķirta puse no kādreizējo tēva māju Turaidas pagasta “Varšavu” zemes, jo ēkā dzīvoja cits saimnieks. P. Pētersons 1927. gadā apprecēja netālo “Rudzīšu” māju veco saimnieku meitu Matildu Vītolu (1897–1990) un “Varšavām” kaimiņos ierīkoja jaunsaimniecību “Kraujas”. Ar sievasbrāļu Rūdolfa Vītola (1887–1942) un Jāņa Vītola (1904–1942) palīdzību Braslas upes krastā uz augstas smilšakmens klints, sauktas par Krauļukalnu, tika izcirsts mežs, uzbūvēta dzīvojamā māja un saimniecības ēkas, nolīsti līdumi un ierīkoti tīrumi.
Pirmās krievu okupācijas laikā Rūdolfu un Jāni ar ģimenēm 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja uz Sibīriju, un nākamajā gadā viņi ir miruši. Pēteris Pētersons ar dēlu 1944. gada rudenī, tuvojoties frontei, devās bēgļu gaitās un miruši ASV.
Viņa sieva Matilda palika savās mājās un otrās krievu okupācijas laikā 1949. gada 25. martā tika izsūtīta uz Sibīriju, bet pēc Staļina nāves atgriezās Latvijā 1957. gadā, atvezdama no izsūtījuma atpakaļ uz dzimteni nejauši līdzi paņemto LZS Turaidas nodaļas karogu. Viņas māsasdēls vēsturnieks Andris Caune 1997. gadā karogu uzdāvināja Turaidas muzejrezervātam.
Ieva Ose, Turaidas muzeja galvenā speciāliste
http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:590061|article:DIVL33|query:Karoga%20Turaid%C4%81%20Turaidas%20karoga%20
