Lai popularizētu lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru izsludina 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu. Latvija ir tēvzeme  valstsnācijai piederīgajiem latviešiem un autohtoniem - lībiešiem jeb līviem. Lībieši savulaik apdzīvoja novadus Ziemeļkurzemē, Zemgales ziemeļu daļā un Vidzemē – Daugavas, Gaujas un Salacas apkaimē, kur to klātesamību 12./13. gadsimtā apstiprina rakstīto avotu ziņas, vispirms jau Indriķa Livonijas hronika, bet arheoloģiskās liecības apliecina lībiešu klātbūtni Daugavas un Gaujas baseinā jau kopš 9. - 10.gs. Tradicionāli pieņemts, ka lībieši šeit ieceļojuši no Kurzemes. Savukārt somugru, kuru valodu saimei lībieši piederīgi, Latvijas teritorijā atrodamas jau akmens laikmetā, bet par baltiem un somugriem  kā skaidri nodalāmām etniskām vienībām var runāt kopš 2.g.t.pr. Kr. Lībiešiem  un latviešiem ir kopīga vēsture – tās vienlaicīgi iekļāvās Rietumu kristīgajā civilizācijā, ietilpa viduslaiku Livonijā, piedzīvoja reformāciju, Livonijas karu un sekojošo Livonijas sabrukumu. Abas tautas piedzīvojušas poļu, zviedru un krievu valdīšanas periodus, tautisko atmodu 19.gadsimtā, Latvijas brīvvalsts periodu  padomju un nacionālsociālistkās Vācijas okupāciju. Ja latvieši spējuši saglabāties kā tauta un kosolidēties nācijā, tad lībiešu skaitliskais sastāvs karu un tiem sekojošo epidēmiju, deportāciju un represiju dēļ, dramatiski samazinājies. Lai gan lībieši saglabājušies kā tauta ar savu valodu un kultūru, tā līdz ar baltu valodu saimei piederīgajām Latvijas sentautām – kuršiem, zemgaļiem, sēļiem un latgaļiem, devusi savu ieguldījumu latviešu nācijas izveidē. Lībieši atstājuši savas pēdas mūsdienu latviskajos novados – tie ir vietvārdi, senlietas, valodas īpatnības – lībiskais dialekts, Vidzemē  īpaši Ainažu, Limbažu Skultes, Salacas novados. Turaida ir viena no senajām lībiešu zemēm – Gaujas krastos dzīvojošie 13.gadsimtā lībieši tiek saukti gan par Gaujas, gan  Turaidas lībiešiem. Turaidas lībiešiem bija nozīmīga loma Baltijas kristianizācijā, šeit 13, gadsimta sākumā atradās ietekmīgākā lībiešu vecākā “it kā karaļa) Kaupo “Lielā pils”, Kaupo bija pirmais Baltijas sentautu pārstāvis, kurš 1203.gadā apmeklēja Romu un tikās ar pāvesti Inocentu III. Apzinoties savu misiju lībiešu mantojuma saglabāšanā, Turaidas muzejrezervāts aktīvi iesaistīsies Lībiešu gada norisēs – regulāri informēs sabiedrību par lībiešu vēstures jautājumiem, rīkos tematiskus pasākumus, veiks arheoloģiskos izrakumus kādā no Gaujas lībiešu pieminekļiem. Jāatzīmē, ka Latvijas Arheologu biedrība kulta vietu - Svētupes lībiešu upuralu ir pasludinājusi par 2023.gada arheoloģijas pieminekli.

26. martā – pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriešiem, kad lībieši atzīmē jaunā gada sākuma notiks zibakcija – putnu modināšana, kad tradicionāli ar dziesmu “Tšītšōrlinkizt” tiek atmodināti pārziemojušie putni. . Udensputnam lībiešu, tāpat kā citu somugru tautu, mitoloģijā ir īpaša loma. Saistībā ar lībiešu gadu, šī akcija šogad paredzēta visos novados, kuros reiz dzīvojuši lībieši.

Pasākumu gaitā tiks pievērsta uzmanība 820 gadadienai kopš Kaupo Romas apmeklējuma, atzīmēta izcilā arheologa, Turaidas pils un Gaujas lībiešu senākās vēstures pētnieka Jāņa Graudoņa (1913 – 2005) 110. un arhitekta, Turaidas pils restaurācijas projekta izstrādātāja un vadītāja Gunāra Jansona (1928  - 2013) 95. dzimšanas diena kā arī veikti pasākumi lībiešu mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai. Guntis Zemītis Turaidas muzejrezervāta sadarbības un kultūras mantojuma projektu vadītājs