Turaidas pils izpētē 1978. gadā grūtības sagādāja patstāvīgas lietusgāzes. Lietus dēļ izrakumu laukumos nevarēja strādāt vairākas dienas. Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, šajā sezonā tika paveikts ļoti daudz. Ekspedīcijas  vadītājs Jānis Graudonis izpētes pārskatā izsaka pateicību ekspedīcijas darbiniekiem.

1978. gadā Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstures institūta Turaidas arheoloģiskā ekspedīcija izrakumus Turaidas pilsdrupās uzsāka 10. aprīlī pabeidza 30. oktobrī. Sadarbības nodrošināšanai, starp Siguldas novadpētniecības muzeju un Latvijas PSR ZA Vēstures institūtu tik noslēgts līgums. Tas paredzēja, ka muzejs nodrošinās visu ar pētniecību saistīto izdevumu finansēšanu. No muzeja puses visus ekspedīcijas nodrošināšanai nepieciešamos darbus organizēja direktore Anna Jurkāne.

Ekspedīciju vadīja Jānis Graudonis, māksliniece Ilze Siliņa, tehniskāko darbu vadītāji ­– Aija Kļava, Dzintra Garkāne (Zemīte)[1].

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto, 1978. gadā darbus veica pils pagalma rietumu malā I un II laukumā. Izpētes gaitā rietumu malā atsedza daļu no aizsargsienas pamatiem, divas vedlūkas, ūdens noteci un atsevišķas aizsargsienai piegulošas celtniecības konstrukcijas. Rietumu nogāzē mūra ārpusē atklājās neliela pusapaļa tonīša pamati, negaidīts atradums dienvidu priekšpils iekšpusē bija tās dienvidu aizsargsienai paralēli mūra pamati. Sezonas noslēgumā vadītājs Jānis Graudonis secināja, ka  II izrakumu laukumā sasniegts 15. – 16. gadsimta kultūrslānis.

Atradumi: no senākiem lībiešu pils 12. – 13. gadsimta atradumiem jāmin bronzas aproces fragments ar zvērgalvu galiem, kaula rūcenis un atsevišķi bultu gali. Uz viduslaiku pils periodu līdz 18. gadsimtam attiecināmas kalēju lūškas, veseri, jožu lejamās standziņas, bruņu fragmenti un šaujamieroču detaļas.

Šajā sezonā izrakumus apskatīja daudzi tūkstoši tūristu, arī ārzemju viesi un arheoloģijas un antropoloģijas sektora arheologi. Divas reizes notika Kultūras ministrijas restaurācijas padomes sēdes.

Turaidas pils pētāmās teritorijas sadalījums laukumos

Lai uzsāktu Turaidas pils un aizsargmūru tuvumā esošās teritorijas arheoloģisko izpēti, vispirms vajadzēja atbrīvoties no plašā apauguma – pie mūriem vietām auga   simtgadīgi koki. Koku un krūmu nociršanu un novākšanu palīdzēja veikt Inčukalna mežniecība. Pils teritoriju – pagalmu un dienvidu priekšpili – sadalīja laukumos I-XX. Tie atradās ziemeļu dienvidu un austrumu rietumu virzienos. Izpētes laukumi bija dažāda lieluma un formas. Izpētes darbi iemērītajos laukumos notika dažādos dziļumos un vienlaicīgi vienas sezonas ietvaros darbi notika vairākos laukumos.

Laukumu malas pa metram atzīmēja ar skaitļiem ziemeļu dienvidu virzienā un burtiem austrumu rietumu virzienā. Arī ziemeļu priekšpils vēlāk tika sadalīta dažāda izmēra sešos izrakumu laukumos. Vairāki izpētes laukumi tika iemērīti ārpus pils aizsargmūra – nogāzes augšpusē, kur tika veikta 11. – 13. gadsimta lībiešu kultūrslāņa un viduslaiku celtniecības objektu sīkāka izpēte. Kopā visā pilī un tās nogāzēs, tika iemērīti un izpētīti dažādu lielumu un dziļumu 33 izrakumu laukumi.

[1] SZ za 852