Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē Muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā apmeklētājiem atvērta izstāde “Otrreiz dzimušie". Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmetu restaurācija un konservācija 1982. – 2023. gads.” Viens no galvenajiem muzeju darba pamatuzdevumiem ir krājuma priekšmetu saglabāšana nākamajām paaudzēm, gan arī to izstādīšana ekspozīcijās un izstādēs. Taču bieži vien priekšmeti nonākot muzeja krājumā ir visai sliktā stāvoklī, tādēļ tiem nepieciešama vai nu restaurācija, vai konservācija. Tas parasti ir plašākai sabiedrībai neredzams un ilgstošs process, un tā  pamatprincips ir novērst priekšmetu bojāšanās procesus un to iemeslus, maksimāli saglabājot objekta vēsturisko un māksliniecisko autentiskumu. Daudzu gadu garumā muzejam ir izveidojusies laba un savstarpējas uzticības pilna sadarbība ar labākajiem Latvijas restauratoriem. Turaidas muzejrezervātā (tolaik Siguldas novadpētniecības muzejā) pirmie priekšmeti tika restaurēti 1982. gadā un laika gaitā līdz 2023. gadam bojājumi novērsti 1312 krājuma vienībām. Lai radītu pilnīgāku priekšstatu par paveikto izstādē izlikti restaurētie priekšmeti no dažādām  kolekcijām un to attēli pirms restaurācijas. Arheoloģisko priekšmetu kolekcija ir viena no lielākajām muzeja krājumā un arī visgrūtāk saglabājamā, tāpēc arī tajā visvairāk veikti saglabāšanas un atjaunošanas darbi. Konservēti un restaurēti dažādas saglabātības pakāpes vēsturiskie un arheoloģiskie metāla (dzelzs, varš, sudrabs, alva, svins, cinks un to sakausējumi) priekšmeti. Darba procesā izmantotas mehāniskās, ķīmiskās un elektroķīmiskās apstrādes metodes. Nelielā daudzumā restaurēti un konservēti arheoloģiskā koka priekšmeti, kā arī heterogēnie materiāli (metāls, koks, kauls, audums u.c.). Kopā restaurēts un konservēts  801 arheoloģijas priekšmets. Darbu veikuši Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstures institūta restaurācijas nodaļa, Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja metāla restaurācijas laboratorija, Latvijas Vēstures muzeja arheoloģijas materiāla restaurācijas nodaļa, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja koka restaurācijas nodaļa, SIA Antiklv metāla izstrādājumu restauratore Ieva Baļļa un restauratore  Anita Burkovska. Papīra izstrādājumu restaurācija veikta dažādu iesējumu grāmatām, kartēm, tapetēm, krāsainiem un melnbaltiem iespieddarbiem un rokrakstiem ar dažādām tintēm, tušu, zīmuli un spiedogiem. Papīrs bieži laika zoba iespaidā ir dzeltējis, kļuvis sauss, vai gluži otrādi mitruma bojāts, tam radušies materiāla zudumi un dažādi traipi. Darba gaitā priekšmetiem tiek veikta mehāniska tīrīšana, arī materiāla skalošana. Ļoti darbietilpīgs process ir grāmatu restaurācijā, kur bieži vien ir jāizjauc izdevuma iesējums, un vākiem mēdz būt dažāds materiāls, piemēram, samts, pērlīšu izšuvums, āda, metāla greznojumi u.c. Kopā restaurēti 162 papīra izstrādājumi un darbu veikušas restauratores Ārija Ubarste, Linda Jēkabsone, Sarmīte Lencberga, Iveta Daugule-Balode. Mēbeles un citi koka priekšmeti krājumā bieži nonākuši sliktā stāvoklī – koks ķirmju saēsts, pārlieku liela mitruma ietekmē radušies stipri bojājumi, vairākkārtīgi  pārkrāsojumi, bojāts tapsējums u.c.  Restaurētas dažādu veidu un stilu mēbeles, veikti protezējumi un detaļu rekonstrukcijas, kā arī mīksto mēbeļu tapsēšana. Restaurētas etnogrāfiskās pūra lādes un citi sadzīves priekšmeti no koka, arī skalu, klūgu un sakņu pinumi. Tikusi veikta priekšmetu dezinfekcija un konservācija. Kopā restaurēts 101 koka priekšmets un darbus veikuši SIA “Intarsija” restauratori Jānis Ceplis, Edgars Ruks, Aivars Bukovskis, Rolands Novickis, Vitolds Ārmanis, Laura Ikerte, SIA Mēbeļu restaurācija restauratori Raimonds Brantevics, Mārtiņš Slavītis, Jurģis Vīte, Uldis Līcītis, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja koka restaurācijas nodaļa, LPSR KM Zinātniskās restaurēšanas pārvaldes restauratore Marina Vagnerova. Saņemot muzeja krājumā tekstilijas, arī to saglabātību dažkārt var raksturot kā sliktu. Bojājumi radušies kožu darbības, mitruma ietekmes, nepienācīgas glabāšanas vai nemākulīgas labošanas rezultātā. Restaurācijas gaitā veikta materiālu šķiedru tīrīšana un dezinfekcija, restaurēti arheoloģiskie audumi, etnogrāfiskie audumi, karogi, adījumi, tamborējumi, izšuvumi, aplikācijas, dažādās tehnikās darināti apģērbi u.c. Kopā restaurētas astoņas tekstilijas un darbu veikušas restauratores Daira Līdaka (1941 – 2021), Daina Ziemele, Indra Saulesleja, LNVM pētniece Irita Žeiere. Liela vērība piegriezta arī keramikas restaurācijai un  galvenokārt restaurēti arheoloģiskie keramikas un akmensmasas trauki un krāsns podiņi. Tā ir ripas un bezripas keramika ar dažādu apdedzināšanas pakāpi, kā arī glazēti un neglazēti keramikas izstrādājumi. Visbiežāk no restaurējamā priekšmeta ir saglabājušās tikai lauskas, un nereti iztrūkst kāda būtiska detaļa. Restauratori sadarbībā ar pētniekiem veic izpētes darbu meklējot analoģijas, lai varētu atjaunot priekšmeta ārējo veidolu. Kopā restaurēti 27 keramikas priekšmeti un darbus veikušas restauratores Jana Lībiete, Inta Tiltiņa un  Daiga Aže. Mākslas priekšmetu restauratori īstenojuši dažādu veidu un stilu stājglezniecības darbu restaurāciju: krāsu un grunts slāņa nostiprināšanu uz dažādām pamatnēm – audekla, koka, kartona, papīra – lakas reģenerāciju, pārgleznojumu noņemšanu, deformāciju likvidēšanu un pamatnes dublēšanu. Restaurēta arī viena skulptūra. Kopā restaurēti 36 mākslas darbi un darbus veikuši LPSR KM Zinātniskās restaurēšanas pārvalde, Genadijs Stepanovs, Inese Sakne (1956-2013) un Inga Grīnberga. Līga Kreišmane, TMR galvenā krājuma glabātāja