Šogad, augusta mēnesī, sākti pirmie arheoloģiskie izrakumi Vikmestes pilskalnā. Tas atrodas Gaujas labā krasta pietekas Vikmestes upītes labajā krastā, ap puskilometru uz ZR no Krimuldas viduslaiku pilsdrupām, Siguldas pilsētas robežās. Kalns no 19. gs. vidus dēvēts arī par Suvorova kalnu, jo teritoriju Vidzemes ģenerālgubernators A. Suvorovs (pazīstamā karavadoņa mazdēls), uzturoties Krimuldas muižas pilī, bija iecienījis kā pastaigu vietu.

Pilskalnam labi saglabājies aizsarggrāvis un valnis, labi redzama senā ieejas vieta. Vizuāli kalns atgādina vēlā dzelzs laikmeta 12-13. gs. nocietinājumu, kurš apdzīvots neilgi – par to liecina kultūrslāņa trūkums. To var konstatēt vietās, kur krituši koki ar saknēm izrāvuši dziļas bedres.

Interesanti, ka šis uzkrītošais nocietinājums līdz šim nekad agrāk arheoloģiski nav pētīts. Pirmais to apsekojis, uzmērījis un aprakstījis Latvijas pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš, kurš ziņas par kalnu publicēja viņa 1927. g. izdotajā grāmatā “Latvijas pilskalni: Vidzeme”. Ņemot vērā to laiku zināšanas, grāmatas autors kļūdaini uzskata, ka tur līdz 1206. gadam atradusies Gaujas lībiešu valdnieka Kaupo pils.

Saistībā ar padziļinātu Gaujas un Turaidas lībiešu vēstures izpēti, Turaidas muzejrezervāts nolēma veikt arheoloģisko izpēti šajā, agrāk nepētītajā nocietinājumā, lai noteiktu tā celtniecības laiku. Darbos piedalīsies TMR darbinieki un Siguldas novada skolu jaunieši – Asnāte, Sindija Santa, Madara un Rinalds Gustavs, kuri iesaistījušies programmā “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību (…) izglītības iestādēs”. Darbu gaitā plānots izpētīt līdz 40 m2 lielu laukumu, atrokot to līdz neskartajai pamatzemei: ceram, ka izdosies iegūt kādas liecības vai priekšmetus, ar kuru palīdzību varēs noteikt nocietinājuma ierīkošanas laiku. Sagatavoja Egils Jemeļjanovs, TMR galvenais speciālists – izrakumu vadītājs