2024. gada 5. marts
Rakstiskos avotos ir sastopams vārds „krogs”, kas tika atvasināts no Zviedru valodas vārda „krog”. Lauku krogi atradās ceļmalās pie pārceltuvēm, baznīcām, dzirnavām un kapsētām. Sākotnēji to loma bijusi saistīta ar ceļošanu un nakšņošanu, taču mainoties gadu simteņiem krogi ieņēmuši nozīmīgu vietu laucinieku sabiedriskajā dzīvē gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē.
Arvien vairāk attīstoties tirdzniecībai un paplašinoties ceļu tīkliem, stratēģiski svarīgos ceļu krustpunktos 17. gs Latvijas teritorijā pie krogiem parādījās arī pirmās Zirgu pasta stacijas, kas nodrošināja pasta sūtījumus un ceļotāju pārvadāšanu noteiktā maršrutā.
Pēc senākajiem aprakstiem pirmatnējās krogu ēkas ir bijušas koka, vienstāva ēkas ar divslīpju jumtu, līdzīgas vietējai apbūvei. Krogos zem viena jumta bijušas apvienotas divas telpas (gali) – “labais” jeb “vācu” un “sliktais” jeb “zemnieku” gals. Pie katra gala bija arī sava “stadula” – novietne zirgiem un pajūgiem. Katrā krogā ceļotāju vajadzībām bij jātur trīs vai vismaz divi maiņas zirgi, kā arī ceļotāju uzturam alus, maize u. c. pārtika.
Pirmās ziņas par krogiem Latvijas teritorijā atrodamas jau 13. gs. dokumentos, bet Vidzemē un citos novados 14. un 15. gs. Kā viens no pirmajiem krogiem Siguldas apkārtnē 15.gs. rakstītajos avotos tiek minēts Siguldas Melngalvja krogs, vēlāk saukts arī par Baznīcas krogu un Jelgavkrogu, krogs pie Kubeseles (Krimuldas) baznīcas un krogs pie Mālpils (Leemborch) pils.
Kartogrāfs Ludvigs Augusts Mellīns no 1791. līdz 1798. gadam sastādīja precīzu Vidzemes un Igaunijas guberņu atlasu (Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und der Provinz Oesel), kurā fiksētas arī nozīmīgāko krogu vietas, kas kartē apzīmētas ar karodziņu.
17.gs. Krimuldas pilsmuižas teritorijā Rīgas – Tērbatas ceļa posmā minēti vairāki krogi: Englārtes muižas krogs (Engeladz Krögiar), saukts arī par Raganas krogu (Ragganne krug), Mangaļu krogs (Magnus krug), Balpeķu krogs (Balpeck krug), Kallītes krogs (Kallite krug), Vāveres krogs (Wawer krug), Zutiņu krogs (Sutting krug).
Savukārt Turaidas pilsnovadā minēti Eikažu muižai piederošais Apšu krogs (Dreyman, Apsche Krug), Inciema muižas krogs (Intzhems Häffz Kroug) un Turaidas pilsmuižai piederošais Pils jeb Daniela krogs (Slättz Kroug, Schloßkrüger Daniel).
Siguldas pils tuvākajā apkārtnē A. Mellina kartē fiksēts Starpas (Starpe), Gāles (Gahle), Vēja (Wehge), Steinberga, Desu un Siguldas baznīckrogs.
17. gs. vidū ar Zviedrijas valdības atbalstu Vidzemē sāka veidot zirgu pasta staciju sistēmu. Jau 18.gs. sākumā par vienu no svarīgākajiem zirgu pasta ceļiem kļūst Pēterburgas – Tērbatas (Tartu) – Rīgas pasta ceļš. Šajā ceļa posā vienu no Zirgu pasta stacijām ierīkoja Englārtē (pie Raganas kroga). Vēlāk Zirgu pasta stacijas no krogiem lielākoties tika pārceltas uz atsevišķām, speciāli šim uzdevumam celtām ēkām-zirgu pasta stacijām (Postirung).
18. gadsimta beigās un 19 gs. sākumā Starpas krogs arī tika izmantots kā pasta stacija). 19. gs. 60. gados tika izbūvētas jaunas zirgu pasta stacijas Siguldā un Ieriķos. Tās tika izmantotas pēc Pleskavas šosejas atklāšanas 1873. g. kad pastu no Rīgas sāka sūtīt pa maršrutu Rīga - Ropaži - Sigulda - Ieriķi - Cēsis - Valmiera - Strenči un tālāk pa veco ceļu uz Tērbatu.
Epizodiskas atzīmes par ceļiem, apdzīvotām vietām, krogiem un pasta stacijām ir atrodamas svešzemnieku ceļotāju aprakstos par pieredzēto Baltijas zemēs, atklājot kroga ikdienas dzīvi. Angļu ceļotājs aprakstā par ceļojumu uz Pēterpili caur Kurzemi un Vidzemi diezgan sīki un atzinīgi apraksta novērojumus pa ceļam un arī krogos: “Krogā, kur pārnakšņoju, es atradu tīru un labu gultu, kaut gan istabmeita to bij uzklājusi jau tā siltajā istabā vēl pie karstās krāsns. Miegā mani iežūžināja virtuvē sapulcējušos zemnieku dziesmas. Daži dziedāja solo, citi piebalsoja korī. Meldijas bij vienkāršas un skumīgas un dažas no balsīm - brīnišķi maigas.”(…)Nākošajā krogā, kur apstājāmies paēst, telpas rotāja efejas puķu podos uz logu palodzēm. Pusdienās apkalpotāja ieteica man nogaršot angļu porteri (alus), servējot to kopā ar cukura trauku un karoti. Man no pēdējā atteicoties, lāga sievišķis turpināja uzkavēties istabā, acīmredzot vēlēdamās redzēt, kā muļķa ārzemnieks lietos šo dzērienu.”
Par kroga ikdienas dzīvi savās atmiņās dalījies arī Grašu kroga (Graschekrug) īpašnieka dēls Reinholds Liepiņš. Krogs minēts 18.gs. pie Jērkules muižas, Rīgas – Tērbatas ceļa posmā, pastāvējis līdz pat 19.gs. beigām. R.Liepiņš raksta: “Krogus tanī laikā gan nebij kā kur tikai dzērienus pārdod, bet tas bija kā iebraucama un atpūtas vieta un kā pārtikas veikals un arī kā izpriecas vieta.
(..) Uz laukiem nebij arī visur veikalu un tamdēļ krogū pārdeva bez dzērieniem visu nepieciešamo: kliņģerus, desas, siļķes, sāli, cukuru, petroleju, pastalādas, tabaku, sērkociņus, saldumus u.t.t.
Pa svētdienas vakariem sanāca jaunieši kopīgi izpriecāties, izdejoties, satikties.
Krogū notika arī sanākšanas uz saucamām “deramdienām”, kur saimnieki nolīga sev palīgus - puišus, meitas, ganus u.c. Tas gan notika gandrīz tikai vienu reizi gadā.”
Līdz ar 20. gadsimta sākumu krogs sāk zaudēt savu sākotnējo nozīmi un tā ēkas sāka izmantot arī citām vajadzībām: ierīkojot pārtikas veikalus, izmantojot kā dzīvojamo māju vai saimniecības ēku u.c.
Līdz mūsdienām Siguldā un tās apkārtnē ir saglabājušies tikai dažas no kroga ēkām. Saglabājusies Raganas kroga ēka, kas ir ievērojami pārbūvēta, kur šobrīd atrodas pārtikas veikals, Raganas pasta nodaļa, viesnīca-restorāns “Raganas ligzda”, Lēdurgā ir saglabājusies Lēdurgas baznīcas kroga ēka, kur ir uzsākti ēkas atjaunošanas darbi. Pie Lorupes gravas pirms Siguldas pie vecā ceļa daļēji saglabājusies Starpas kroga ēka, kas ir pārbūvēta par dzīvojamo ēku.
Šobrīd kroga gaisotni ir iespējams izbaudīt Mālu krogā, celts 1900. gadā, kas atrodas Sidgundā, Mālpils pagastā.
Atsauces:
- Ludwig August Mellin (Ludvigs Augusts Mellīns) “Atlas von Liefland oder von den beyden Gouvernementern und Herzogthümern Lief- und Ehstland und der Provinz Oesel”, 1798.
- Teivens Arno, “Latvijas Lauku krogi un ceļi”, izdevniecība “Māksla”, Rīga, 1995.
- Broce J. K. “Zīmējumi un apraksti 3. sējums”, izdevniecība “Zinātne”, Rīga, 2002.
- “Sigulda. Novadmācība: ģeogrāfija, daba, vēsture, etnogrāfija”, Siguldas Valsts Ģimnāzija, Sigulda, 2002.
- Latvijas vēsturisko krogu katalogs: https://www.historia.lv/
Sagatavoja Baiba Biteniece, TMR Krājuma galvenā speciāliste
