Turaidas pilij – 810

Viduslaiku pils bija nocietinātu celtņu komplekss. Tā vienlaikus bija aizsargbūve un zemes kunga pastāvīga vai īslaicīga dzīvesvieta. Lielām, teritorijas ziņā gari izstieptām pilīm, kāda bija arī Turaida, tika veidotas vairākas nocietinātas daļas. Piļu pētnieki katrai ir devuši savu nosaukumu.

Pils iekšējo, visstiprāk nocietināto daļu jeb pils kodolu, kurā atradās galvenais tornis, galvenais jeb iekšējais pagalms, kā arī valdnieka un galma dzīvojamās ēkas, sauc par galveno pili jeb iekšējo pili. Turaidas pilij galvenā pils izveidota 13. gs. Tā bija vislabāk aizsargātā jeb aizmugurējā, uz reljefa pacēluma augstākās vietas celtā pils daļa, kuru apņēma augstākais apkārtmūris. Līdz 20. gs. vidum no tās bija saglabājušās tikai drupas, bet gadsimta otrajā pusē izrakumos atsegtie mūri daļēji restaurēti.

Galvenās pils abās pusēs ierīkotas ārējās nocietinātās daļas jeb priekšpilis. Dienvidu priekšpils ar atrodas pilsvietas dienvidu nogāzes malā. To izveidoja 14. gs. gaitā, ietverot tajā dienvidu torni jeb torņveida korpusu. 16. gadsimtā dienvidu priekšpilī bija staļļi un smēde, bet 17. gs. tajā ierīkots dārzs.

Ziemeļu priekšpils aptver gari izstieptu piebrauktuvi jeb cvingeru, kuram blakus austrumu malā bijušas saimniecības ēkas. Ziemeļu priekšpils izveidota 15. gs. Pirmkārt, tai bija pasīvas aizsardzības uzdevums – atvirzīt ienaidnieka artilēriju tālāk no galvenās pils. Otrkārt, tās torņi bija piemēroti aktīvai aizsardzībai – uzbrucēju atvairīšanai ar ugunsieročiem.

Sagatavoja Ieva Ose, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste