15. aprīlis ir Tautasdziesmu parka – Dainu kalna un Dziesmu dārza skulpturālo tēlu autora Induļa Ojāra Rankas dzimšanas diena. Mākslinieka dzimtā puse ir Jaungulbene. 1953. gadā viņš absolvēja J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, bet 1959. gadā – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Izstādēs Indulis Ojārs Ranka piedalās no 1952. gada, sākumā izstādot gleznas un grafiku. No 1962. gada viņš ir Latvijas Mākslinieku Savienības biedrs. Tēlniecību mākslinieks sācis apgūt 1966. gadā. Savas radošās dzīves laikā viņš radījis gan grafikas, gan glezniecības darbus, bet tēlniecība viņam kļuva par galveno radošās dzīves piepildījumu.

Tēlnieka darba spējas bija leģendāras. Tikai ar savu roku spēku, kaltu un āmuru, ar tiešās kalšanas metodi tapušas ap 200 skulptūras. Grūti noticēt, ka to veicis viens cilvēks bez palīgiem. Skulptūras izvietotas daudzās vietās Latvijā, tās apskatāmas arī Norvēģijā, Japānā, Moldāvijā u.c. Indulis Ojārs Ranka apbrīnoja akmeni un savu ieceri tajā veidoja tā, lai saglabātu un atklātu akmens rakstu un tā dvēseli.  Šādu dziļas cieņas un sapratnes pilnu attieksmi viņš raksturo ar vārdiem: “Manā uztverē katrs akmens bluķis ir vienreizēja neatkārtojama “vēsturiska persona” uz mūsu planētas. Katram tūkstošgadīga biogrāfija. Vai jūs varat iztēloties, kas noticis tā dzīvē, līdz no asas Skandināvijas kalnu atlūzas tas kļuvis par maigi apaļīgo, smagnēji dinamisko būtni? Kādi spēki pret to darbojušies, cik ilgi tas gājis, kādi vēji pār to brāzušies kopš aizlaikiem?”

 Indulis Ojārs Ranka daudz darījis tēlniecības popularizēšanā un attīstībā. Jau 1977. gadā viņš organizēja un piedalījās 1. granīta tēlniecības simpozijā ar darbu "Burbuls", kas notika  Mālpilī. Tam sekoja piedalīšanās 1985. gada 1. Rīgas granīta tēlniecības simpozijā un 1988. gadā 1. Starptautiskajā granīta tēlniecības simpozijā Rīgā. Kopš 1995. gada piedalīšanās starptautiskos simpozijos kļuva iespējama arvien biežāk. 

Indulis Ojārs Ranka ir vairāku brīvdabas skulptūru ekspozīciju iniciators un autors. 1975. gadā atvērta skulptūru dārza galerija "Ulamula" - Rīgā pie Mārupītes, netālu no mākslinieka mājām un darbnīcas. 1987. gadā tika atvērta Andersonu ģimenes skulptūru dārza galerija Stavangerā (Norvēģija).

Indulis Ojārs Ranka ir veidojis vairākus atsevišķus pieminekļus un piemiņas skulptūras. Viņš portretējis nozīmīgus kultūras un zinātnes darbiniekus: valodnieku Kārli Egli, rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu, komponistu Pēteri Vasku, akadēmiķi Jāni Stradiņu u.c. Viņš strādājis arī pie memoriālām skulptūrām - kapa pieminekļiem: aktierim Harijam Liepiņam u.c.

Tēlnieks savu attieksmi pret iemīļoto Latvijas laukakmeni raksturo dokumentālajā filmā „Vīrs kalna virsotnē” – akmeņi suģestē ar to, ka viņi savāc, sakoncentrē enerģiju, tas ir spēks, kas mani aizkustina, kas ir apslēpts un prasās izlauzties.

Nozīmīgākais tēlnieka mūža darbs ir radītās 26 skulptūras Dainu kalnā un Dziesmu dārzā Turaidā. Ar milzīgu entuziasmu un neatlaidību, tapa darbi, lai uz Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu atklātu Dainu kalnu.      

 Par Dainu kalnu un Dziesmu dārza tapšanas vēsturi jau daudz stāstīts un rakstīts. Šobrīd Dainu kalna sabiedrisko nozīmi grūti pārvērtēt. Tas tapa vēl padomju okupācijas režīma laikā. Tuvojoties trešās Atmodas laikam, tautasdziesmas Dainu kalnā ieskandināja Dziesmoto revolūciju. Mūsdienās Dainu kalns ir  Dziesmotās revolūcijas simbols, vēstot par dziesmas spēku un tautas pašcieņu. 1988. gadā, kad pirmo reizi Latvijā notika starptautiskais folkloras festivāls „Baltica", pie skulptūras „Dziesmas tēvs" plīvoja visu Baltijas valstu nacionālie karogi. Dainu kalns ir kļuvis par vietu, kur tiek nodotas tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas un dejošanas prasmes, stiprināta tautas identitāte.

Dainu kalns ir mūsu paaudzes stāsts par tautasdziesmas izpratni mūsdienās, par to, ko no tajās paustajām vērtībām atpazīstam, iemiesojam sevī un vērtības, kuras joprojām ir mūsu dzīves pamatā. Vai mēs rīkojamies tā, kā tas skan tautasdziesmās par godīgumu, par labā un ļaunā izpratni, par cilvēka un dabas saskaņu?

Dainu kalna tapšanas sākuma posmā visai sarežģīta bija viedokļu saskaņošana ar tēlnieku par tautasdziesmu vēstījuma iedzīvināšanu un sasaisti ar tautasdziesmu tekstiem. Pastāvēja divas spēcīgas idejas – mākslinieka radītie tēlniecības darbi un ekspozīcijas radīšana par tautasdziesmu pasauli. Akmenim, ūdenim, gaismai latviskajā tautas dzīvesziņā ir piešķirta īpaša spēja, lai atainotu emocijas, jo ierakstītajam akmenī ir Saules mūžs. Pateicoties Induļa Ojāra Rankas darbu ienākšanai Turaidā, mēs pārliecinājāmies, ka ar akmens skulptūru tēlu palīdzību var veidot stāstu par latviešu tautai tik nozīmīgo kultūras bagātību - tautasdziesmu.  Skulptūrās ir tik daudz tautasdziesmu izjūtas un skaņu vibrācijas.

Kā raksta mākslas zinātniece Ruta Čaupova grāmatā “Profesionālā tēlniecība Latvijā” - “Tautasdziesmu parku Turaidā kā materializētu vērtību un norišu kopumu neparastu, padara gan tas, ka tajā izkārtotie skulpturālie tēli ir viena tēlnieka pašrocīgi izkalti, gan dziedātāju un folkloras kopu kolektīvās jaunrades kopums”.

Mākslinieks bija pārliecināts, ka ar mākslu var daudz darīt tautas labā, un savā dzīvē centās to apliecināt. Tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli. 1994. gadā Indulim Ojāram Rankam tika piešķirts Latvijas Republikas "Triju zvaigžņu" ordenis (4. šķira). 1998. gadā viņam piešķirts Norvēģijas Karalistes Svētā Olafa ordenis (4. šķira).1998. gadā Indulim Ojāram Rankam tika piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balva, Lielā Folkloras balva un citas atzinības.

Pirms 20 gadiem 2004. gada 15. janvārī “Latvijas Vēstnesī” publicētajā rakstā ”Mans Dao, mans ceļš” Indulis Ojārs Ranka saka vārdus, kas joprojām ir tik aktuāli: "Mēs joprojām dzīvojam cietsirdīgā, karu un terora ietekmētā pasaulē. Tikai iedziļinoties vēsturē un folklorā, sākam apjaust ieilgušo atsvešinātību no mūsu autentiskā mantojuma, no nevardarbīgas, uz dabu centrētas kultūras. Apzinoties šo skaudro patiesību, mākslinieku, kultūras menedžeru un ideologu tiešs uzdevums tagad jaunās Eiropas rītausmā būtu patiesi iedziļināties vēstures procesos un atmodināt, celt gaismā to pozitīvo, nevardarbīgas, radošas enerģijas pilno pagājības slāni, kas guļ Pasaules un arī Vecās Eiropas dažādās joslās, atgriezt kultūru tuvāk Zemei, kas ir tās barotāja, skolotāja un iedvesmotāja".

Gleznotāja un tēlnieka Induļa Ojāra Rankas atdusas vieta ir Turaidas kapos, netālu no viņa radītajām skulptūrām Dainu kalnā un Dziesmu dārzā, kur skan Latvijas folkloras kolektīvu dziedātās dziesmas un bērnu čalas ekskursiju laikā, kur apmeklētāji no visas pasaules iepazīst vēstījumu par latviešu tautasdziesmu. Mākslinieka satraukumam pēc Dainu kalna atklāšanas, ka diez vai skulptūras iedzīvosies un viss tāpat aizaugs, nav bijis pamata, tas nav īstenojies un Dainu kalns, Dziesmu dārzs tāpat kā latviešu tautasdziesma mūsu tautā dzīvo un skan. Paldies, godātais tēlniek, par mūžā paveikto!

Anna Jurkāne
Dainu kalna izveides idejas autore