Turaidas
muzejrezervāts


Turaidas muzejrezervāta krājums 60 gados – 4. stāsts (1964 – 1968)


Savā jubilejas gadā Turaidas muzejrezervāts turpina mājas lapas apmeklētājus iepazīstināt ar interesantākajiem priekšmetiem no krājuma kolekcijām. Katru mēnesi tiek sagatavota informācija par Turaidas muzejrezrevāta krājuma ieguvumiem piecu gadu laika posmā, sākot no 1949. līdz 2009. gadam.

1965. gadā muzejs atgūst neatkarību no Cēsu vēstures un mākslas muzeja – no filiāles atkal kļūstot par patstāvīgu Siguldas novadpētniecības muzeju.

Līdzīgi, kā pirmajos muzeja pastāvēšanas gados arī šajā laika posmā turpinās materiālu komplektēšana par Pirmo un Otro pasaules karu, kā arī 1905. un 1917. gada revolūciju. Muzeja krājumā galvenokārt nonāk atmiņu pieraksti, vēstules un fotogrāfijas. Interesantākais no šiem materiāliem ir amulets – piezīmju grāmatiņa ar svētiem rakstiem, kas karavīram jānēsā līdz, lai to aizsargātu pret ievainojumiem.

Viens no muzeja uzdevumiem ir atainot sociālistiskās ražošanas sasniegumus, tāpēc tiek komplektēti materiāli par Olaines ķīmisko kombinātu, Ķekavas putnu fabriku, Rīgas gaļas kombināta putnu cehu Siguldā, apkārtējiem kolhoziem un padomju saimniecībām, Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombinātu un citām iestādēm.

Muzejā tiek veidota ekspozīcija „Sigulda šodien – veselības aizsardzības, sporta un tūrisma centrs”. Tās sagatavošanai tiek vākti fotomateriāli, kuros redzamas gan sporta sacensības, gan veselības aizsardzības iestādes, gan ģipša lācītis pie Gūtmaņa alas.

Muzejā turpinās novadpētniecības darbs, papildinot dokumentālās liecības par izcilajiem novadniekiem – mākslinieci un rakstnieci Hildu Vīku, tēlniekiem Teodoru Zaļkalnu un Aivaru Gulbi.

Strādājot pie pētniecības tēmas par Gaujas lībiešiem notiek vairākas arheoloģiskās ekspedīcijas Jaunās kapsētas un Liepeņu senkapos Krimuldas ciemā. Arheoloģiskajos izrakumos tiek iegūtas vairāk kā simts senlietas, kuras atklāj senās Līvzemes iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru. Krājumu papildina arī savrupatradumi no Turaidas „Pūteļu” kapulauka. Krājuma arheoloģisko senlietu kolekcijā tiek iereģistrēti arī Turaidas pils 1953. gada un 1957. gada izrakumu materiāli.

Piecu gadu laikā muzeja krājums tiek papildināts ar 1 484 muzejiskiem materiāliem, kopā krājuma priekšmetu skaitam sasniedzot 4 891 vienību. Ņemot vērā krājuma vienību skaitu, ātrākai priekšmetu atlasei un identifikācijai 1968. gadā sāk veidot tematiskās un sistemātiskās kartotēkas – tās uzskatāmas par krājuma datubāzes pirmsākumu.


Amulets – piezīmju grāmatiņa melnos vākos ar svētām lūgšanām un maģiskām zīmēm, kuru karavīrs I Pasaules kara laikā nēsājis līdzi, lai pasargātu no ievainojumiem. SM 1894


Foto – tūristes pie Gūtmaņa alas priecājas par lācīti. SM 2050


Foto – Tēlnieks Aivars Gulbis bērnībā (uz spēļu zirdziņa) kopā ar māsām Baibu un Rutu un aukli Vilmu Tīmani pie Lēdurgas – Inciema I pakāpes pamatskolas 1936. gadā SM 2859


Senlietas – savrupatradumi - no Turaidas „Pūteļu” kapulauka. SM 2185, 2186, 2187, SM 5104, SM 2808, SM 2807


48 čuguna lielgabala lodes (20 – 24 kg smagas), atrastas Turaidas pilskalnā pie pils rietumu korpusa 1957.g. SM 2077 – 2122


Līga Kreišmane Turaidas muzejrezervāta krājuma nodaļas vadītāja

 ,        Raksti par krājumu  

Turaidas muzejrezervāts