Turaidas
muzejrezervāts

Rietumu korpuss


Pils Rietumu korpuss bijis ierēdņu 15.–16. gadsimta dzīvojamā ēka ar jumta izbūvi, sargeju un pagrabu. Ēkas rietumu siena vienlaicīgi ir arī pils aizsargsiena. Pēc 16. gadsimta Rietumu korpuss izmantots kā graudu glabātava. Ēkas ārējais apjoms saglabājies līdz mūsdienām. Tās izpēte un restaurācija veikta 20. gadsimta 50. gadu beigās.

Rietumu korpusa pagrabstāvā un trijos stāvos iekārtotas ekspozīcijas, kuras vēsta par mūra pils būvvēsturi un laikmeta norisēm laikā no 13. līdz 18. gadsimtam.

Ekspozīcija „Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā” Ekspozīcija atrodas ēkas 1. un 2. stāvos un to veido divas pamattēmas: Rīgas arhibīskapijas vēsture un Turaidas pils un novada vēsture četru gadsimtu garumā.

13. – 16. gadsimtā Turaidas pils ir Rīgas arhibīskapijas Lībiešu gala pārvaldes un saimnieciskais centrs, te atrodas arhibīskapijas fogta (tiesneša un zemju pārvaldnieka) mītne. Arhibīskapijas teritorija veidojas 13. gadsimtā no kādreizējās Ikšķiles un Rīgas bīskapijas gan mierīgas kristianizācijas, gan iekarojumu rezultātā. 13.–16. gadsimtā mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā – Livonijā – pastāv vairāki politiski veidojumi: Rīgas arhibīskapija, Kurzemes, Tērbatas (Tartu), Sāremā-Lēnemā (Sāmsalas-Vīkas) bīskapijas, kā arī Vācu ordeņa Livonijas atzars (Livonijas ordenis).

Rīgas arhibīskaps ir tieši pakļauts pāvestam. Viņš ir garīgais valdnieks Livonijas ordenim un visām Livonijas un Prūsijas bīskapijām. Laicīgās lietās Rīgas arhibīskapam ir pakļauta tikai arhibīskapija. Rīgas arhibīskapijas pārvaldē svarīga loma ir arhibīskapa padomei – domkapitulam, arhibīskapa ieceltai amatpersonai – fogtam un arhibīskapa vasaļiem.

Turaida ir Rīgas arhibīskapijas novada pārvaldes un saimniecības centrs, kur pastāvīgi uzturas fogts – tiesnesis un pārvaldnieks. Laiku pa laikam te ierodas arī zemes valdnieks – arhibīskaps. Te viņš spriež tiesu, slēdz līgumus ar vasaļiem un pārvalda īpašumus.

Par dzīvi viduslaiku pilī un novadā stāsta Turaidas pils izpētes materiāli un arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas. Jebkura senlieta ir spilgts sava laika materiālās un garīgās kultūras lieciniece, vairākas senlietas, kas atrastas Turaidā, ir reti atradumi Latvijas un pat Eiropas mērogā: svētceļnieku zīmes krustiņš no Lukas (Itālija) un gliemežvāks no Santjago de Kompostellas (Spānija), zīmoga spiednis ar nošķeltu malu, daudzkrāsainie krāsns podiņi, koka trauku depozīts, saules pulkstenis, svētceļnieku pudele, viduslaiku rakstāmrīki – stili, grāmatas apkaluma poga, medicīnas instrumenti ādercirtņi, bronzas karotes un citi.

Ekspozīcija „Turaidas pils un novads: 1566 – 1776” Ekspozīcija atrodas ēkas 3.stāvā un tā ir vēstījums par Turaidas novadu pēc Rīgas arhibīskapijas zemju sekularizācijas (atdalīšanas no baznīcas īpašumiem). Apskatāmajā laika posmā Turaidas pils nonāk Vidzemes bruņniecības pārvaldījumā, vēlāk – privātīpašumā.

Ekspozīcija atspoguļo aptuveni divu gadsimtu svarīgākos notikumus novada dzīvē un laikmeta raksturīgās iezīmes. Šajā laikā kara darbība mijas ar īsiem miera periodiem. Kara posta un ciešanu gaisotnē 1620. gadā uzplaukst Turaidas pils rakstveža audžumeitas Maijas un Siguldas pils dārznieka Viktora mīlestība. Viņu skumjais dzīves stāsts ir pamatā leģendai par Turaidas Rozi. Ekspozīcijā (uz apejas Rietumu korpusa jumta izbūvē) redzami leģendā minētie tēli – Maija, Viktors un poļu virsnieks Jakubovskis.

Turaidas novada dzīvi 16. – 18. gadsimtā ietekmē politiskie procesi un notikumi citās Eiropas valstīs, īpaši Polijā, Lietuvā, Zviedrijā un Krievijas impērijā, kuras valdījumā Vidzeme atrodas noteiktā laika posmā.

Ekspozīciju veido trīs hronoloģiski sakārtotas pamattēmas: Turaida – Pārdaugavas hercogistes sastāvā, Vidzeme – Zviedrijas province un Turaidas novads pēc Lielā Ziemeļu kara.

Ekspozīcija „Turaidas mūra pils apbūves attīstība” Ekspozīcija izvietota ēkas pagrabstāvā. Tajā apskatāmi pils būvniecībā izmantotie materiāli un paņēmieni. Ar rekonstrukciju zīmējumu palīdzību iespējams izsekot pils būvvēsturei no tās pirmsākumiem.

Turaidas muzejrezervāts