Turaidas
muzejrezervāts

Torņveida dienvidu korpuss


no images were found

Torņveida dienvidu korpuss 13. gadsimta beigās piebūvēts pils aizsargmūra dienvidu daļai.  Tā celtniecība bija saistīta ar vārtu un dienvidu puses aizsardzību. Ēkas ziemeļu siena iekļaujas pils aizsargmūrī.  Būves plāns veido četrstūri ar izmēriem 6,5 x 9 m. Ēkai ir trīs stāvi. Augšējais – ieroču stāvs.

Torņveida dienvidu korpuss ir līdzīgs Vācijas viduslaiku pilīs dažkārt sastopamajām dubultkapelām ar velvētiem griestiem. Saglabājusies gotiskā smailloka un pusaploces dubultā krusta velve, kas sedz pirmā stāva telpu,  Latvijā ir retums.

14. gadsimtā torņa rietumu pusē piebūvēta blakustelpa un pagrabs. Ēkas apsildīšanai ierīkota hipokausta jeb siltgaisa krāsns.

Dienvidu korpuss pirmo reizi vēstures avotos pieminēts 1590. gada Turaidas pils revīzijas protokolā. Dokumentā norādīts, ka tornim tolaik ir trīs stāvi.

Laika gaitā lielākā daļa ēkas būvapjomu zuduši. Vienīgā saglabājusies torņveida korpusa daļa 19. gadsimtā  izmantota par saimniecības pagrabu. Šajā laikā ēkas  ziemeļu siena ar ieejas portālu pārbūvēta.  Arheoloģiskie izrakumi dienvidu korpusā notiek 1979. gadā. Virs torņa drupām ir aptuveni 2 m bieza būvgružu, ķieģeļu un zemes kārta, uz kuras saauguši ceriņi. Izpētes laikā tiek atsegts korpusa pirmais stāvs . No otrā stāva bija saglabājusies tikai ķieģeļu grīda ar siltgaisa apkures kanāliem un otrā stāva sienu apakšdaļu fragmenti ar ailu un nišu atliekām.

Izpētē iegūtas nepieciešamās ziņas, lai unikālo viduslaiku celtni varētu saglabāt un atjaunot sākotnējā veidolā. Būve restaurēta  no 1980. līdz 1982. gadam  pēc arhitekta Gunāra Jansona projekta.

Torņveida dienvidu korpusā apskatāmas ekspozīcijas:

Torņveida dienvidu korpusa un pagraba vēsture Ekspozīcija atrodas torņveida dienvidu korpusa pirmajā stāvā, kurā saglabājies oriģinālais telpas velvējums. Arhitekts Gunārs Jansons raksta: „Pirmā stāva vientelpa divu traveju garumā ir segta ar šķautņu krustvelvēm, ko atdala divus ķieģeļus plata vienķieģeļa sķīrējarka, lizēnveidā izvirzoties no sānsienām. Velvējuma īpatnība: telpas šķērsvirzienā, tas ir pusaploces, garenvirzienā – smailloka. [..] Šadas velves ir reti sastopamas, taču līdzīgu divu loku formu apvienojumu celtnieki lietojuši gadījumos, kad travejas ievērojamais garuma nav ļāvis tāas garākajā malā veidot smailloka pieres loku nesamērīgi augstā velves cekula dēļ, kas tādā gadījumā ieveidots attiecībā pret šauro malu zemākajiem smaillokiem. Domājams, ka līdzīgi apsvērumi būs vadījuši celtnieku Turaidā, taču, lai kāds būtu bijis iemesls šādai izvēlei, velvējumam grūti atrast līdzīgu, turklāt tas ir vienīgais pils teritorijā, kas vispār saglabājies oriģinālā.”

Ekspozīcijā atspoguļota ēkas būvvēsture un ar to saistītie priekšmeti. Atrokot iebrukušo torņa augšējo daļu, atrasti 119 interesanti Turaidā gatavoti ķiegeļi ar mājdzīvnieku un putnu pēdu iespiedumiem, no kuriem daļa izvietoti apskatīšanai.

Apmeklētājiem tiek sniegta arī iespēja ielūkoties zem telpas esošajā pagrabstāvā, kurā arheoloģiskās izpētes gaitā tika atrasts liels daudzums  mājdzīvnieku dzīvnieku kaulu, trauku fragmenti un citu 14. – 18. gadsimta sadzīves priekšmetu

Siltgaisa krāsnis Turaidas pilī Pils apsildīšanai 13. – 18. gadsimtā izmanto kamīnus, hipokausta jeb siltgaisa, podiņu un cita veida krāsnis. Turaidas pils arheoloģiskās izpētes gaitā konstatētas vairāk nekā 20 dažādu krāšņu vietas. No tām saglabājušās 5 hipokausta krāšņu paliekas. Šāda tipa krāsnis lietotas arī citās Latvijas un Eiropas viduslaiku pilīs.

Hipokausta jeb siltgaisa krāsns darbība Telpas dienvidu daļā saglabājusies hipokausta krāsns akmeņu kamera un 15. – 16. gadsimta ķieģeļu grīda. Krāsns kurināta no ārpuses. Akmeņiem kamerā sakarstot, sasilst apkārtējās telpas. Turklāt karstais gaiss no kameras plūst uz augšu pa otrā stāvā grīdā izmūrētiem kanāliem, apsildot arī arhibīskapa darba telpu.

Rīgas arhibīskapu darba telpa – 16. gadsimta interjers Rīgas arhibīskapi, uzturoties Turaidas pilī, darba telpu izmanto pieņemšanām, reliģiskiem rituāliem, lasīšanai un rakstu darbu veikšanai. Loga nišā apskatāmas viduslaiku pilīm raksturīgas sēdvietas, lai dienas gaismā varētu lasīt vai veikt kādu citu darbu. Ir saglabājies telpas oriģinālais ķieģeļu grīdas segums, kas pārklāts ar koka grīdu.

Ekspozīcijā rekonstruēts 16. gadsimta interjers. Pie austrumu sienas izveidots altāris. Tā galvenā sastāvdaļa ir 16. gadsimta sākuma ciļņa ”Jēzus pie krusta” kopija. Ciļņa oriģināls atrodas Raunas baznīcas durvju portālā. Telpā atrodas atbilstošas mēbeles – galds, krēsli, rakstāmpults, lāde personisko mantu glabāšanai. Apgaismošanai paredzētās vaska sveces atrodas gan pie griestiem piekārtā lukturī, gan dažāda veida pārnēsājamos svečturos. Telpā novietoti arī personiskās higiēnas piederumi – krūze ar ūdeni, bļoda un dvielis.

Turaidas pils torņveida dienvidu korpuss
Turaidas muzejrezervāts