Turaidas muzejrezervāta afišu un plakātu kolekcijā ir pāri par 400 vienībām, kas aptver laika posmu no 20. gadsimta 20. gadiem līdz mūsdienām.
Plakātu kolekcijā ir vairāki vērtīgi mākslas darbi. Šeit jāpiemin Vitolda Kucina 1986. gadā darinātais plakāts „Turaida – muzejs” un mākslinieka Aleksandra Stankeviča 80. gadu beigās darinātā grafika „Turaidas muzejrezervāts”.
Lielāko plakātu daļu sastāda politiskas propagandas izdevumi no padomju perioda vēlēšanu aģitācijas. Muzeja krājumā ir arī dažu mūsdienu politisko partiju vēlēšanu aģitācijas plakāti.
Afišas lielākoties informē par pasākumiem, kas notikuši Siguldas pilsētā padomju periodā. 20. gadsimta 60. un 70. gados Siguldā un Saulkrastos notika vairāki rajona Dziesmu un Deju svētki. Populāri bija jauniešu pilngadības svētki, kas sākās ar gājienu cauri pilsētai līdz pat pilsdrupām, kur turpinājās ar svinīgām runām un jauniešu godināšanu. Siguldas pilsētas kultūras namā aktīvi darbojās gan estrādes orķestris, gan teātris, kori un deju kolektīvi. Pašdarbības kolektīvi bija vienkāršam padomju cilvēkam pieejamais veids, kā pēc nogurdinošas darba dienas izbaudīt jaunrades prieku, skaņu un kustības harmoniju, iejusties citās lomās, savām rokām radīt kaut ko jaunu un skaistu. Par iespējām iepazīties, klausīties un skatīties informē afišas, kuras tagad glabājas Turaidas muzejrezervātā.
20. gadsimta laikā Sigulda no atpūtas un tūrisma pilsētas, kļuvusi par nozīmīgu vietu Latvijas sporta dzīvē. Notiek vieglatlētikas, kalnu slēpošanas, sacensības starp dažādu organizāciju strādājošajiem, auto un moto sacensības. Par sporta aktivitātēm var gūt ieskatu tā laika afišās.
Padomju periodā radušās jaunas tradīcijas – tiek ieviestas sociālistiskās sacensības starp vienā nozarē strādājošajiem speciālistiem. Zinātniski pētnieciskajā saimniecībā „Sigulda” notiek Vissavienības mehanizētās slaukšanas meistaru sacensības, populāras ir lauksaimniecības izstādes, kurās ir iespēja iepazīties ar nozares jaunākajiem sasniegumiem un atklājumiem.
Siguldā aktīvi darbojās arī Rīgas rajona dārzkopības un biškopības biedrība, kas rīkoja ziedu izstādes, iekārtoja brīvdabas keramikas izstādi biedrības puķu dārzā.
Skaitliski mazāk ir pirmās Latvijas brīvvalsts perioda pasākumu afišu, taču informācija, ko sniedz šie iespieddarbi, ļauj spriest par kultūras dzīves aktualitātēm laikā, kad aktīvi darbojas dažādas biedrības, kuras rīko izstādes, sarīkojumus un koncertus. Katra biedrība iepazīstina ar jaunumiem, regulāri atskaitās par paveikto pārskata periodā, par iekasētajām biedru naudām, tās izlietojumu un paredzētajiem darbiem un pasākumiem. Muzeja krājumā ir vairākas afišas par Rikteres (atradās Mālpils novadā, Sidgundā) un apkārtnes Biškopības biedrības atklāšanas svētkiem 1923. gadā, par regulāri rīkotajiem medus svētkiem, Jaunā gada sagaidīšanas sarīkojumiem, biškopju darba rīku un ražojumu izstādēm. Kolekcijā ir afiša par Lauku jaunatnes biedrības rīkoto mantu loteriju 1931. gadā. Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas afiša, kas 1938. gada 18. novembrī aicinājusi Sējas pagasta iedzīvotājus sanākt kopā uz svinīgu pasākumu savas valsts 20. dzimšanas dienā. Afišas augšpusi rotā patriotisks zīmējums ar uzlecošu sauli ar izplestiem stariem fonā, centrā meitene tautas tērpā, kurai apkārt ir kokle, grāmata, labības statiņš un vēl vairāki priekšmeti, kas saistās ar latvisko dzīvesziņu, čaklumu un tautas labklājību. Zīmējumu no augšpuses apvij Latvijas karogs, savukārt zem zīmējuma ir mūsu tautas lūgšanas pirmie trīs vārdi: „Dievs svētī Latviju” ar valsts ģerboņa zīmējumiem abos stūros. Vakara gaitā paredzēta svētku atklāšana, Sējas skolas pārziņa A. Tulija referāts par valsts sasniegumiem 20 gadu pastāvēšanas laikā, Sējas dramatiskā teātra iestudētā rakstnieka Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Aleksandra Grīna (1895 – 1941) 1838. gadā sarakstītās lugas „Tēvu zeme” izrāde un noslēgumā saviesīgs vakars ar dejām un rotaļām. Rīkotāji nodrošina satiksmes līdzekļu uzraudzību, solīta arī pilna bufete un garderobe. Interesants reklāmas plakāts ir sabiedrības „Latvijas eksports” Latvijas pirmās brīvvalsts laika izdevums „Labākie liķieri”.
Daļa šīs kolekcijas priekšmetu stāsta par muzeja rīkotajiem pasākumiem un svētkiem. Uz arheologu izrakumu darba sezonas noslēguma pasākumu un atradumu izstādi aicina zīmētas afišas. 1985. gada 7. jūlijā tiek atklāts Dainu kalns, uz kura atklāšanas pasākumu aicina mākslinieka Vitolda Kucina zīmēta afiša. Krājumā glabājas vairāku folkloras festivāla „Baltica” afišas. Skaista un oriģināla ir starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2003” afiša, kuru gatavojuši mākslinieki M. Heimrāts un J. Murovskis.
