Turaidas muzejrezervāta krājumā mūzikas instrumentu un zvanu kolekcijā uz 2012. gada 1. janvāri ir 49 vienības. No tām četri ir sitamie instrumenti – trīs bungas un viens t.s. pašskanošais instruments – tamburīns, kas ir līdzīgs vienpusējām bungām ar aplī piestiprinātām metāla plāksnītēm. Sitot pa ādu, līdzi skan arī plāksnītes un tamburīnu purinot rodas nepārtraukts “skaņu lietus”. Pie pašskanošiem sitamajiem instrumentiem pieskaitāmi arī deviņpadsmit zvani un zvaniņi.  Īpašība, kas zvanus atšķir no visiem pārējiem sitaminstrumentiem ir to skaņas paildzināšanās efekts, kas rodas no bagātīgā virsskaņu daudzuma. Gan senākos laikos lauku sētās, gan arī mūsdienās dažas grupās, piemēram, FM Belfast, kā mūzikas instrumentus izmanto arī govju zvanus un aizjūga zvārguļus.

Krājumā ir deviņi stīgu instrumenti – seši strinkšķināmie (četras cītaras, viena kokle un viena mandolīna) un 3 lociņa instrumenti (divas vijoles un viena ģīga jeb vienstīdzis, jeb monohords). Patiesību sakot, krājumā esošo ģīgu nevar saukt par vienstīdzi jeb monohordu, jo tam uzvilktas divas stīgas. Mandolīnu iegādājies turaidietis M. Krastiņš izsūtījuma laikā 1954. gadā Kazahstānā Džezkazganā un spēlējis gan tur, gan arī pēc atgriešanās dzimtenē.

No mēlītes veida instrumentiem krājumā ir trīs ermoņikas, kas gatavotas 20. gadsimta 20/30. gados, un divas mutes ermoņikas, jeb t.. s. „blūmīzeri”, kuri spēlēti 2. Pasaules kara gados.

Mūzikas instrumentu kolekcijas lepnums ir harmonijs, kuru Turaidas draudze savai baznīcai iegādājusies 1920. gados. Gaisa pūšanas tipa koncertharmonijs izgatavots 19. gadsimta pēdējā trešdaļā slavenajā Šīdmaijera (Schiedmayer) manufaktūrā Vācijā. Harmonija korpuss veidots eklektisma stila formās ar atsevišķām bīdermeiera tradīcijas izpausmēm. Tas ir finierēts ar eksotiska koka māzeri un korpusu rotā dažāda profila masīvkoka dekori. Harmonija korpusa restaurācija veikta Gunāra  Dālamaņa restaurācijas darbnīcā un mehānisms restaurēts „Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcā”.

Pie kolekcijas pieskaitāmi arī mehāniskie atskaņotāji – divi patafoni, viens magnetafons, četri gramofoni (trīs no tiem ar ruporu, viens skapja gramofons). Skapja gramofons krājumā nonāca kopā ar pirkuma dokumentiem, vairākiem lieliski saglabātiem klasiskās mūzikas skaņu plašu albūmiem un īpašnieka – Rīgas ormaņa fotogrāfiju.