Numismātikas kolekcija | Turaidas muzejrezervāts

Turaidas
muzejrezervāts

porno

Numismātikas kolekcija


Turaidas muzejrezervāta krājuma numismātikas kolekcijā uz 2012. gada 1. janvāri ir 825 krājuma vienības.

354 monētas atrastas arheoloģiskajos izrakumos kādreizējā Turaidas pils novada teritorijas un Siguldas apkārtnes arheoloģiskās izpētes objektos  – pilskalnos un senkapos: Turaidas viduslaiku pilī un Baznīckalnā, kā arī Turaidas Kārļakalnā, Krimuldas pagasta „Pūteļu” „Priežu”, „Liepeņu” un „Annas kalna” kapulaukos, Krimuldas baznīcā un turpat līdzās esošajā Kubeseles pilskalnā un Jaunajā kapsētā („Tālēnos”), Vangažu „Melkertos”, Sējas „Vīlētājos”, Siguldas pilsdrupās un tām blakus esošajā Krustakalnā, Siguldas Saksu kalnā un Satezeles pilskalnā, kā arī pie tām pieskaitīti iedzīvotāju atnestie savrupatradumi.

Kā interesantākie no monētu atradumiem ir XII – XIV gadsimta brakteāti (vienpusēji kalti), Livonijas Ordeņvalsts un arhibīskapiju (Tallinas, Tartu, Rīgas, Cēsu) sudraba monētu kalumi (XIII – XVI gadsimts). Lielāko daļu no atrastajām monētām sastāda XVII gs. Zviedrijas un Polijas valdīšanas laika kalumi – Rīgas un Livonijas šiliņi, to skaitā ne mazums t.s. Sučavas viltojumu (mūsdienu Moldāvijas teritorijā), Zviedrijas ēres un trīspelheri, Polijas/Lietuvas graši. Daudzas no Zviedrijas ērēm ir t.s. klipes formā (4-stūrainas vara plāksnītes). Tāpat ir atrastas vairākas Rietumeiropas pilsētu monētas ( Ķelnes, Hamburgas, Gēteborgas, Elbingas, Visbijas), no tām atzīmējams zelta dukāts – kalts Lībekā 1652. gadā. No Latvijas teritorijā kaltām monētām ir muzeja krājumā ir Rīgas brīvpilsētas šiliņi (1561-1581) un Doles salas naudas kaltuvē kalts Pārdaugavas hercogistes 1572. gada šiliņš. Arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pils teritorijā atrasti divi XV gadsimta depozīti ar Livonijas laika sudraba monētām – feniņiem, ārtigiem, šiliņiem.

Pie arheoloģiskās numismātikas pieskaitāma lielākā daļa no unikālā Krimuldas Raganas X – XI gadsimta sudraba senlietu depozīta, sastāvoša no 176 priekšmetiem, no kuriem 152 ir dažādas Rietumeiropas un arābu monētas. Šis depozīts apskatāms Turaidas muzejrezervātā Gaujas lībiešiem veltītajā ekspozīcijā. (Interesanti, ka apbrīnojami līdzīga satura depozīts ar X – XI gs. monētas kopā ar tā laika rotām, ticis atrasts 1975.g. izrakumos Aizkraukles pilskalnā).

Arheoloģijas numismātikas kolekcijā ir iekļauti arī vairāki t.s. skaitīšanas žetoni un piemiņas monētveidīgi kalumi, kuru datēšana un izcelsmes reģioni vēl ir precizēšanas procesā.

Numismātikas kolekcijā ir vēl 471 monēta, kas attiecas uz vēlāku gatavošanas un lietošanas laiku. No tām 167 lietotas cariskās Krievijas impērijas laikā, 66 PSRS laikā, 63 pirmās Latvijas republikas un 57 vācu okupācijas  monētas. Starp šīm monētām vērtīgākās ir 1652. gadā Nīderlandes Savienoto Provinču Republikā kaltais t.s. „lauvas” dālderis ( tā saukts reversā attēlotās heraldiskās lauvas dēļ), 18. gadsimta Beļģijā kaltie sudraba dālderi, un cariskās Krievijas 18. gadsimta sudraba rubļi un pusrubļi. Pārējās 118 monētas nonākušas krājumā, kā suvenīri 20. gadsimta 60-tajos un 70-to gadu sākumā. Tās dāvinājuši muzeja viesi no ASV, Izraēlas, Austrālijas, Itālijas, Ķīnas, Indijas, Kubas un citām ārvalstīm. Šīs monētas tikušas izmantotas tolaik vēl Siguldas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā, kā simbols valstīm, kuru iedzīvotāji apmeklējuši Turaidu.